Tradicionālajā Lāčplēša dienas lāpu gājienā uz Latvijas Kara skolas kadetu varonībai veltīto Vareļu pieminekli devās Garozas un Salgales pamatskolu skolēni, pirms tam tur piemiņas brīdī bija pulcējušies Jelgavas Latviešu biedrības dalībnieki. Savukārt Aizupes pamatskolas skolēni tradicionālajā gājienā devās uz pieminekli pie Tušķu dzelzceļa pārbrauktuves. Svētku pasākumi notika arī citviet.
«Ar sponsoru palīdzību nupat izdevies atjaunot šopavasar Tušķu piemineklim nozagto kapara plāksni. Šoreiz runājām arī par to, ka pieminekļi ikdienā jāuzmana un jāsargā,» stāsta Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvis vēsturnieks Andris Tomašūns, kas svētku pasākumā bija kopā ar Aizupes pamatskolas pedagogiem un skolēniem. Plāksni atjaunojis Jelgavas mākslinieks Māris Grīnbergs. Piemineklis iezīmē vietu, kur latviešu karavīri izjauca dzelzceļa sliedes, novēršot bermontiešu bruņuvilciena iebraukšanu Jelgavā. Savukārt Ozolnieku novada svētku pasākumam pie Vareļu pieminekļa īpašu gaisotni piešķīra zīmīgā jubileja. Šogad aprit tieši divdesmit gadu, kopš ar Garozas tautfrontiešu un toreizējā kolhoza «Druva» spēkiem piemineklis, ko 1944. gada augustā saspridzināja padomju karavīri, tika atjaunots. Jelgavas Latviešu biedrības dalībniece Maija Kravinska stāsta, ka viņa biedrības vārdā vērsusies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Tā Vareļu piemineklim, kas 1935. gadā tika atklāts Brīvības cīņās kritušo 14 Latvijas Kara skolas kadetu godam, oktobrī piešķīrusi valsts nozīmes aizsargājamā pieminekļa statusu. «Turpmāk centīsimies šeit būt katru gadu,» saka Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdis Paulis Rēvelis. Viņš rosināja, ka, pa Iecavas šoseju piemineklim garāmbraucot, vajadzētu uztaurēt trīs reizes. 1919. novembrī Latvijas Kara skolas kadeti tur izcīnīja kauju, virzoties uz Jelgavu. Sastopot pretinieka pārspēku, tiem nācās atkāpties. Par šo kauju sešiem kadetiem pēc nāves tika piešķirts augstākais tā laika militārais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis.
