Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra Jelgavas biroja darbinieki ar pagastu padomju darbiniekiem kopīgā sanāksmē noteica galvenos tālākās sadarbības attīstības virzienus.
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra Jelgavas biroja darbinieki ar pagastu padomju darbiniekiem kopīgā sanāksmē noteica galvenos tālākās sadarbības attīstības virzienus.
Jelgavas biroja vadītāja Anna Liscova stāsta, ka lauku uzņēmējdarbību būtiski sekmēs vienots sadarbības tīkls ar pašvaldībām, lauku saimniekiem un pārstrādātājiem. Tā vieglāk ieraudzīt, kuru lauksaimniecības nozari attīstīt lietderīgāk, kas vairāk nepieciešams.
«Mēs vairāk strādājam ar mazām un vidējām zemnieku saimniecībām. Ja šo uzņēmumu vadītāji būs vienoti, neiesīkstēs, tad redzu mazo saimniecību tālāku attīstību. Viens nav cīnītājs, tādēļ saimniekiem jābūt komunikabliem,» uzsver A.Liscova. Viņa raugās nākotnē: «Nereti zemniekiem ir kopīgas intereses. Viņi var organizēt kolektīvu sēklu iegādi, mācības, tehnikas iegādi, veidojot tādus kā neapzinātus kooperatīvus.» Diemžēl daudzi lauku saimnieki baidās no vārda «kooperatīvs», jo atmiņā iespiedusies neprogresīvā padomju laika kolhozu ideoloģija, tādēļ A.Liscovai labpatīk «kooperatīvu» aizstāt ar «kopdarbību». Īstenībā kolhozu un kooperatīvo sabiedrību atšķirības ir ievērojamas. Piemēram, kolhoza biedri strādāja kolektīvajā saimniecībā, bet kooperatīva biedri darbojas katrs savā saimniecībā. Kooperatīvi ir pierādījuši savu efektivitāti Eiropā un citur pasaulē, savukārt kolektīvo saimniecību darba ražīgums ir zems, un tirgus ekonomikas valstīs šāda veida modelis neeksistē.
«Labi, ja veidotos sadarbība ar jau izveidotām iniciatīvas grupām pagastos. Ar pagasta priekšsēdētāju atbalstu tiktu sperts pirmais solis uz kopdarbību,» par runāto tikšanās reizē stāsta A.Liscova.
Augkopībā lielāka uzmanība tiks pievērsta dārzeņkopībai, savukārt lopkopībā aktuāls ir lopu ēdināšanas jautājums. Tiks rīkoti semināri, taču konkrēta programma tiks izstrādāta darba gaitā.
Nepieciešama arī pašu pagastļaužu sadarbība, lai, piemēram, vienu semināru apmeklētu trīs tuvāko kaimiņpagastu lauku saimnieki. «Mācīties nekad nav par vēlu, tādēļ visus aicinām aktīvi apmeklēt seminārus. Ir zemnieku saimniecības, kuru vadītāji, kā nu saprot, tā arī veido sava uzņēmuma grāmatvedību. Bet tas nav pareizi, jo tā viņi paši sev deguna priekšā aizver durvis uz finansējumu, kas ir vai vēl tikai būs pieejams, – subsīdijas, nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas un SAPARD līdzekļi. Ja lauksaimnieki vēlas attīstīt savu uzņēmumu, nevar sēdēt rokas klēpī salikuši. Tagad bez grāmatvedības normālā līmenī vairs nevar iztikt,» teic A.Liscova.
Starp citu, zemnieki izrādot lielu interesi par SAPARD līdzfinansējumu. «Tas nav tik grūti iegūstams, kā sākumā liekas. Ja reiz naudu piedāvā, tad grēks no tās atteikties,» spriež A.Liscova. Jelgavas birojā gan konsultē SAPARD tīkotājus, gan izstrādā pretendentiem nepieciešamo projektu. Šajā sakarā der atcerēties, ka Zemgale ir piemērota lauku tūrisma attīstībai – nelauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai.
«Visus lauksaimniekus aicinām aktīvi darboties, izmantot iespēju papildināt zināšanas, doties pieredzes meklējumos un, pats galvenais, sadarboties, lai kopīgiem spēkiem attīstītos uz augšu,» mudina A.Liscova.
