Nu jau 34 Latvijas lauku tūrisma mītnes var rotāties ar Zaļā sertifikāta zīmi. Ko tas nozīmē tūristam? Un kāds no tās labums mums visiem?
Nu jau 34 Latvijas lauku tūrisma mītnes var rotāties ar Zaļā sertifikāta zīmi. Ko tas nozīmē tūristam? Un kāds no tās labums mums visiem?
Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» pagājušajā gadā aptaujāja 94 Latvijas lauku tūrisma uzņēmējus, lai izvērtētu vides situāciju lauku, brīvdienu, viesu mājās un kempingos un noskaidrotu uzņēmēju informētības līmeni par dabas aizsardzību un videi draudzīgu tūrismu. Aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz visi lauku tūrisma uzņēmēji saviem viesiem piedāvā dažādas aktīvās atpūtas iespējas dabā, tomēr daudzas aktivitātes, piemēram, alu apskate, minerālu un dzīvās dabas objektu kolekcionēšana, medības nelabvēlīgi ietekmē dabīgās ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tikai nedaudz vairāk kā puse (55%) lauku tūrisma uzņēmēju saviem viesiem piedāvā arī ekskursijas gida pavadībā, un mazāk kā puse uzņēmēju (39%) izlikuši norādes, lai atvieglotu viesu orientēšanos apkārtnē.
Iepriecina tas, ka 69% uzņēmēju viesiem piedāvā savā saimniecībā audzētu pārtiku, tomēr tikai viena trešdaļa to audzē ar bioloģiskām metodēm. Populāra ir sadarbība ar kaimiņu saimniecībām pārtikas iegādē, un samērā neliels skaits uzņēmēju piedāvā importētu pārtiku (13%).
Liela daļa lauku tūrisma uzņēmēju neizprot atkritumu šķirošanas un notekūdeņu apsaimniekošanas būtiskumu. Lai arī Latvijā daudzos rajonos atkritumus jau iespējams nodot dalīti, tomēr tikai 20% uzņēmēju cenšas ieviest atkritumu šķirošanas praksi: papīru atsevišķi uzglabā tikai 16%, stiklu un plastmasu – 19%, bet, kas īpaši kritiski, bīstamos atkritumus – 60%. Diemžēl daudzās lauku tūrisma mītnēs atkritumi joprojām tiek sadedzināti, kas rada apkārtējās vides piesārņojuma risku.
Lai rosinātu lauku tūrisma uzņēmējus atjaunot un būvēt tūrisma mītnes, saglabājot dabisko ainavu un izmantojot videi un cilvēkiem draudzīgus būvmateriālus, kur tiek taupīgi izmantoti dabas resursi un piedāvātas tādas aktivitātes un izklaides, kas neatstāj postošu ietekmi uz apkārtējo vidi, asociācija «Lauku ceļotājs» sadarbībā ar Eiropas Savienības LIFE programmu, Latvijas Vides aizsardzības fondu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir sākusi projekta «Zaļā sertifikāta kritēriju izstrāde, ieviešana un kontrole tūrisma mītnēm lauku teritorijās un mazpilsētās» izstrādi.
Zaļais sertifikāts ir vides kvalitātes zīme tūrisma mītnēm, kurās tiek saudzēta vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana un apsaimniekošana, tūristiem piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes, veselīga vietējā ražojuma pārtika un pilnvērtīga informācija par vietējiem dabas, kultūras un vēstures objektiem.
Priekšrocība tūristiem, ko dod Zaļais sertifikāts, pirmkārt jau ir informācija par lauku tūrisma mītnēm, kurās tiek piedāvāti ekotūrisma pakalpojumi. Tā ir arī garantija, ka tiks sniegti augstas kvalitātes pakalpojumi. Turklāt apmierināti par viesošanos atpūtas mītnēs, kurām ir Zaļais sertifikāts, būs tie tūristi, kas apzinās, ka, izvēloties šīs saimniecības, katrs sniedz savu individuālo ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīga tūrisma attīstībā.
Projektu «Zaļā sertifikāta kritēriju izstrāde, ieviešana un kontrole tūrisma mītnēm lauku teritorijās un mazpilsētās» sākts īstenot 2001. gada 5. oktobrī un plānots pabeigt 2004. gada 30. septembrī.
Projekta mērķis ir veicināt videi draudzīga tūrisma attīstību lauku teritorijās un mazpilsētās, nodrošinot ekosistēmu aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības, dabisko ainavu un kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, dabas resursu saprātīgu izmantošanu, vides piesārņojuma kontroli un novēršanu, vides aizsardzību, īstenojot dažādas tūrisma aktivitātes, vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Nevienam nav jaunums, ka tūrisms ir ļoti nozīmīgs ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību veicinošs faktors, un arī Latvijā tā vien alkstam, lai pie mums tas attīstītos arvien vairāk.
Pateicoties tūrisma attīstībai, tiek radītas aizvien jaunas darbavietas, palielinās uzņēmēju, tūrismā iesaistīto reģionu un visas valsts ienākumi kopumā. Tūrisms veicina arī dažādu tautu savstarpējo saprašanos un rada saikni starp atšķirīgām kultūrām.
Taču vienlaikus palielinās arī negatīvā ietekme – nesaudzīga dabas resursu izmantošana, nepārtraukts transporta kustības palielinājums un līdz ar to gaisa piesārņojums, neatrisinātas atkritumu pārstrādes problēmas. Nepārdomātas un neplānotas tūrisma attīstības dēļ neatgriezeniski tiek pārveidotas dabas ainavas un apdraudēts vēstures un kultūras mantojums. Pašu tūristu aktivitātes var arī neradīt tiešus draudus apkārtējai videi, tomēr pieprasījuma palielināšanās veicina tūrisma infrastruktūras attīstību – jaunu ceļu, tūrisma mītņu un izklaižu vietu būvniecību un pašreizējo būvju atjaunošanu.
Tieši tāpēc jau laikus, veidojot savu piedāvājumu tūristiem laukos, jāsāk domāt par nākotni un to, lai arī pēc daudziem gadu desmitiem Latvija spētu saviem viesiem piedāvāt neskartu dabu, mieru un klusumu. Zaļais sertifikāts ir liels solis uz priekšu, lai apliecinātu, ka uzņēmējus tūrismā un mūs visus interesē saglabāt tādu apkārtējo vidi, kas daudzviet pasaulē jau ir retums.
