Ziemāji izslīkst ieplakās, zemos, nenosusinātos laukos un pārplūstošu upju palienē, norāda Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciāliste Ilze Karele.
Ziemāji izslīkst ieplakās, zemos, nenosusinātos laukos un pārplūstošu upju palienē, norāda Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKC) augkopības
speciāliste Ilze Karele.
LLKC vēl neviens zemnieks nav vērsies ar raizēm par pārplūdušiem laukiem, taču mūsu rajonā šādu problēmu var novērot, uzsver I.Karele. Viņa teic, ka, visticamāk, šos pašus laukus ūdens klājis arī citus gadus, tādēļ, paredzot applūšanu, vajadzētu veikt priekšlaicīgus ierobežošanas pasākumus – veicot augsnes apstrādi, kā arī pareizi izvietojot sējumus, lai uz tiem nekrātos ūdens. Paredzot ūdens uzkrājumu, rudenī lauku saimnieki varēja sabalansēti lietot mēslojumu un citus pasākumus, kas veicina augu norūdīšanos ziemošanas apstākļiem. Pašreiz nepieciešams laukus nosusināt, cenšoties novadīt ūdens uzkrājumus.
Ziemājiem applūstot, beidzas augu aerobā elpošana, tiem trūkst skābekļa, un tas veicina šūnās uzkrātā cukura noārdīšanos, barības vielu samazināšanos, bet, ja ūdens ziemājus klāj ilgstoši, augi var zaudēt savu zaļo krāsu – notiek hlorofila noārdīšanās. Ja ziemāji slīkuši vairāk par desmit dienām, veidojas audu sabrukšanas process un augi iet bojā. I.Karele paredz, ka atsevišķās vietās mūsu rajonā tā arī notiks.
