Latvija apņēmības pilna spraigā solī tuvojas plašajai Eiropas Savienībai. Nu ar tās pārstāvjiem konsultācijas sāktas arī sadaļā «Lauksaimniecība».
Latvija apņēmības pilna spraigā solī tuvojas plašajai Eiropas Savienībai (ES). Nu ar tās pārstāvjiem konsultācijas sāktas arī sadaļā «Lauksaimniecība». Notiek nepārtraukta virzība uz ES, taču līdz tās līmenim mums vēl ir visai tālu.
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā pagājušajā nedēļā notika seminārs. Tajā Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma ziņoja par situāciju lauksaimniecībā un nākamajiem soļiem ceļā uz ES.
Integrācijas process turpinās
Sarunu sadaļa «Lauksaimniecība» oficiāli tika atklāta 12. jūnijā, taču pirmās konsultācijas notika 24. un 25. septembrī par ES kopējā tirgus organizāciju, Latvijas valsts institūciju sagatavotību ES kopējās lauksaimniecības politikas administrēšanai, mūsu valsts atbalstu lauksaimniecības attīstībai un kvalitātes politiku.
5. oktobrī noslēdzās Eiropas Komisijas un Latvijas tehniskās konsultācijas sadaļā «Lauksaimniecība» par fitosanitārajiem jautājumiem. Tika spriests par sēklas un pavairošanas materiālu, augu aizsardzības līdzekļiem un citiem jautājumiem. Konsultācijās piedalās Eiropas Komisijas un Latvijas pārstāvji, taču nekas netiek izlemts, komisija tikai noskaidro jautājumus par mūsu pozīciju.
Integrācijas process turpināsies šādi: kad beigsies konsultācijas, Briselē tiks sagatavota pozīcija par mūsu pozīciju, pēc tam tiks apspriesti sarežģītākie jautājumi (par ražošanas kvotām, ES atbalsta maksājumiem).
Mūsu pusei līdz 5. novembrim jāsagatavo nepieciešamā informācija un atbildes uz jautājumiem, ko konsultācijās uzdeva Eiropas Komisijas locekļi.
Mēs neražojam pietiekami
Lai iestātos ES, mums jāpietuvojas plašās savienības līmenim arī lauksaimniecībā. Optimālais piena ražošanas apjoms būtu 1 200 000 tonnu gadā, taču mūsu valstī saražo mazāk par miljonu. Viskritiskākais stāvoklis ir ar liellopu gaļu, jo nepieciešamais lopu skaits – 75 000, taču tas ir septiņas reizes vairāk, nekā ir pie mums.
Pašnodrošinājums ar vietējo produkciju nav visai spīdošs: putnu gaļa – 28 procenti, cūkgaļa – 59, liellopu gaļa – 80, piens – 96, bet graudaugi – 104 procenti.
Lai sagatavotu Latvijas lauksaimniecību visām ES prasībām, mums nepieciešami milzu finansu līdzekļi – 600 miljoni latu.
Ilgi gaidītais aizdevums būs pieejams
Kā uzsvēra L.Straujuma, krietns solis uz priekšu ir 9. oktobrī izteiktais valdības atbalsts Zemkopības ministrijas izstrādātajai Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai. Jau no nākamā gada lauksaimnieki varēs saņemt kredītus ar septiņu procentu likmi.
Programma noteic, ka aizdevuma mazākā summa ir 5000 latu, bet lielākā augkopības un zivkopības nozarē – 50 000 latu, savukārt piensaimniecībā un cūkkopībā – 100 000 latu, citās lauksaimniecības nozarēs – 20 000 latu, informēja Zemkopības ministrijas preses sekretāre Dagnija Muceniece.
Zemnieki jau ilgu laiku gaidījuši šādus lētus ilgtermiņa aizdevumus. Garākais atmaksas termiņš būs līdz 20 gadiem. Aizdevums paredzēts galvenokārt būvniecībai, celtņu rekonstrukcijai, iekārtu un zemes pirkšanai.
Šis kredīts paātrinās Latvijas lauksaimniecības modernizāciju līdz iestājai ES, kā arī palīdzēs saimniecībām izturēt konkurenci ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā, tā domā zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Zemnieki ir šaubīgi un jautā viltīgi
Latvijas nostāja sarunās ar ES ir radīt lauksaimniecībā sekmīgas attīstības iespējas, ES ekonomikas telpā uz līdztiesīgiem pamatiem nodrošināt lauku zemes efektīvu izmantošanu, saglabāt nodarbinātību laukos un paredzēt racionālus ražošanas apjomus.
Latvijai ir arī savi principi, viens no tiem – vēlamies savu zemi.
L.Straujuma savas runas beigās piebilda, ka mūsu pusei ir jāizdara pareizā piekāpšanās, tad varēsim saņemt patīkamus pārsteigumus, piemēram, novembra sākumā ES finansējumu SAPARD programmā.
Zemnieki seminārā nelikās visai optimistiski noskaņoti, to pierādīja arī viņu skeptiskie un šaubu pilnie jautājumi. Lauku saimnieki iebilst pret brīvu zemes tirgu.
Seminārā piedalījās arī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, kuram Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss jautāja viltīgi: vai ministram ir skaidrs, kādas vispār ir valsts nacionālās intereses? Uz to I.Bērziņš neatbildēja, vien piebilda, ka to skaidro Zemkopības ministrija, taču intereses tiekot izstrādātas. Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Jūlijs Beļavnieks aizrādīja, ka zemnieki netiek informēti par dažādu valstisku pasākumu norisi.
