Beidzot Latvijā ir izstrādāta valsts lauksaimniecības politika.
Beidzot Latvijā ir izstrādāta valsts lauksaimniecības politika. Piedāvājam iepazīties ar tās pamatnostādnēm.
Izvērtējot ražošanas potenciālu, apzināts, ka Latvijas lauksaimniecība nav saistāma tikai ar iekšējā tirgus piepildīšanu. Tas nozīmētu tikai daļēju lauksaimniecībā strādājošo un zemes resursu izmantošanu, kā arī ražošanas ierobežošanu, kas kļūtu par šķērsli lauksaimniecībā nodarbināto dzīves līmeņa paaugstināšanai. Būtībā tā ir nozares stagnācija. Līdz ar to šī nozare nespētu pilnveidot lauku vidi un pildīt sociālās funkcijas.
Valsts lauksaimniecības politikas galvenais mērķis ir izveidot to par nozari, kas spētu integrēties vienotajā Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā.
Lai integrētu lauksaimniecību kopējā lauku vides attīstībā, nepieciešama sadarbība ar Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Labklājības un Satiksmes ministriju.
Šā mērķa sasniegšana iespējama, sistemātiski un vienlaicīgi strādājot vairākos virzienos:
ražošanas tehnoloģiskā modernizācija;
kvalitātes sistēmas nodrošināšana visā ražošanas un realizācijas procesā;
produkcijas realizācijas tirgus attīstība.
Metodes un instrumenti mērķa sasniegšanai
Lai valsts lauksaimniecības politiku realizētu, nepieciešams darboties visos nozares posmos: zinātnē un pētījumos, izglītībā, ražošanā, pārstrādē un realizācijā, izmantojot zemākminētās metodes.
Izglītība
Lauksaimniecībā un pārstrādē strādājošo nodrošināšana ar izglītību visos posmos:
– turpināt profesionālās izglītības reformu, nodrošinot tās kvalitāti atbilstoši mērķim;
– izveidot pieredzes apgūšanas zemnieku saimniecību tīklu;
– atbalstīt lauksaimniecības ražotāju un pārstrādātāju nepārtrauktu tālākizglītību;
– panākt augstākās izglītības līmeņa atbilstību Eiropas prasībām.
Zinātne un prakse
Lauksaimniecības zinātnes un prakses integrācija, kuras uzdevums ir sniegt ekonomiski izdevīgākos preču produkcijas ražošanas, pārstrādes un realizācijas risinājumus, šajā nolūkā izvērtējot un adaptējot labākās pašmāju un ārvalstu tehnoloģijas.
Atbalsta sistēma
Valsts atbalsta sistēmas attīstība lauksaimniecībā, galvenokārt to izmantojot konkurētspējīgu saimniecību attīstības priekšnoteikumu radīšanai, kā arī pārstrādes rūpniecībā – eksportspējīgas produkcijas ražošanai. Subsīdijas izmantojamas konkrētu programmu realizācijai un noteiktu mērķu sasniegšanai. Subsīdiju sistēmai jābūt ilglaicīgai, dodot iespēju pieņemt saimnieciski pamatotus darbības lēmumus. Investīcijas novirzāmas ražošanas infrastruktūras attīstīšanai. Cenu politikai jāsekmē produkcijas cenu līmeņa izlīdzināšanās ar pasaules tirgus cenu līmeni, īpaši nozarēm ar eksporta potenciālu.
Kredītpolitika
Lauksaimniecībai raksturīga lēna kapitāla un apgrozības līdzekļu aprite, tādēļ tā jānodrošina ar labvēlīgākiem kreditēšanas nosacījumiem nekā citas tautsaimniecības nozares. Īstermiņa kredītpolitikai jāsekmē lauksaimniecības tirgus funkcionēšana. Ilgtermiņa kredītpolitikā atbalstāma pieejamība kredītresursiem, izmantojot garantiju shēmas un kredītu izmaksu samazināšanu. Atbalstīt krājaizdevumu sabiedrību veidošanos.
Nodokļu politika
Tai jābūt stabilai un ilglaicīgai. Mainoties nodokļiem, nedrīkst pasliktināties nozaru finansiālais stāvoklis. Nodokļu politika attiecas uz ikvienu ražotāju neatkarīgi no ražošanas apjomiem. Zemes (nekustamā īpašuma) nodoklis izmantojams par papildu finansu avotu valsts programmu realizācijai un zemes racionālai izmantošanai, kā arī zemes tirgus veicināšanai. Ar uzņēmumu ienākuma un īpašuma (nekustamā) nodokļu atvieglojumiem sekmēt ražotāju kooperācijas attīstību.
Kvalitātes vadības sistēma
Pakāpeniski jāpārņem Eiropas un pasaules tirgus pārtikas produktu kvalitātes un nekaitīguma prasības. Jānodrošina valsts uzraudzība pār lauksaimniecības produktu un pārtikas kvalitātes prasību ievērošanu. Jāveicina uzņēmumu paškontroles attīstīšana.
Informācija
Izvirzītā mērķa sasniegšanai vajadzīga precīza uzskaite un savlaicīga informācija par procesiem lauksaimniecības tirgū.
Tirgus politika
Iekšējā tirgus stabilitātei ir jāsakārto likumdošana atbilstoši starptautiski pieņemtām normām, veicinot konkurenci starp preču produkcijas ražotājiem. Ja ir vajadzīgs, jāizmanto tirgus intervencijas pasākumi. Ārējā tirgus veicināšanai attīstāms pasākumu komplekss, kas atvieglotu pieeju eksporttirgiem, veicinātu lauksaimniecības produkcijas realizācijai nepieciešamo kvalitatīvo rādītāju un kvantitatīvo apjomu sasniegšanu.
Struktūrpolitika
Mērķu sasniegšanai:
– lauksaimniecības zemju racionāla izmantošana saistāma ar tās efektīvu apsaimniekošanu, atbalstot lauksaimniecības zemju konsolidāciju, augsnes auglības uzlabošanu, lauksaimnieciski nelabvēlīgo platību apmežošanu;
– veicināt ražotāju kooperatīvu rašanos;
– atbalstīt efektīvu ģimeņu saimniecību veidošanos;
– gados jaunu un izglītotu cilvēku piesaistīšana lauksaimniecībai realizējama ar valsts atbalsta programmām;
– īpaša vieta ir nozaru un teritoriāliem pašpārvaldes veidojumiem.
Resursu ekonomija
Ievērojot reljefa, augsnes auglības, ūdenstilpju zivsaimniecisko produktivitāti un klimatiskās atšķirības, veicināt resursu optimālu izmantošanu, katram reģionam atrodot ekonomiski izdevīgāko risinājumu.
Zivsaimniecība
Tā ir kā vienota pārtikas ražošanas kompleksa daļa. Tās attīstības politika tiek veidota, tuvinot Eiropas Savienības jaunās zivsaimniecības politikas nostādnēm, kur kā galvenie uzskatāmi šādi pamatvirzieni: pieejamiem zivju resursiem un jaudām atbilstoša attīstība; zinātnes un zivju ataudzēšanas potenciāla saglabāšana un attīstība; zvejas flotes tehniskā modernizācija un pārstrādes uzņēmumu modernizēšana atbilstoši Eiropas higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū.
Mežsaimniecība
Veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības tālāku integrāciju. Meža nozares ilglaicīgas attīstības stratēģijas un taktikas pamatprincipus nosaka nacionālā meža politika. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, tai jānodrošina meža un meža zemju ilgtspējīga (nenoplicinoša) apsaimniekošana un tās efektivitāte.
