Par to, ka gadsimta sākumā Latvijas lauksaimniecība ieņēma vadošo vietu tālaika Krievijas imperijā un turpināja attīstīties brīvvalsts gados, jāpateicas personībām, kuru zināšanas to veicināja.
Par to, ka gadsimta sākumā Latvijas lauksaimniecība ieņēma vadošo vietu tālaika Krievijas imperijā un turpināja attīstīties brīvvalsts gados, jāpateicas personībām, kuru zināšanas to veicināja.
Viens šāds vīrs ir profesors Jānis Bergs, dzimis 1863. gada 3. decembrī Zaļeniekos Kalēju-Ikvildu mājās. Izglītojies Dobeles pagasta skolā, Mītavas reālskolā, pēc tam Rīgas Politehniskajā institūtā, kura lauksaimniecības nodaļu beidzis 1889. gadā kā agronoms.
Jānis Bergs aktīvi piedalījies kultūras dzīvē, spēlējis uz Jelgavas Latviešu biedrības teātra skatuves. Sarakstījis īsus stāstus un vairākas lugas, četras no tām ir spēlētas.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jānis Bergs bijis muižu pārvaldnieks un skolotājs Harkovas un Ufas guberņā. Bet 1895. gadā viņš uzņēmies vadīt J.Dravnieka dibināto žurnālu «Zemkopis» un darījis to 20 gadu (1909. gadā tam ir 5000 lasītāju). Jāpiebilst, ka «Zemkopis» bija pirmais latviešu periodiskais izdevums, kurš tika iespiests jaunajā ortogrāfijā ar latīņu burtiem.
Jānis Bergs ir vairāk nekā 200 rakstu par lauksaimniecību autors. Publicējies gandrīz visos tālaika latviešu izdevumos, arī ārzemēs.
Lielākais praktiskais ieguldījums ir viņa darbs gadsimta sākumā (1901-1915) Jelgavas Lauksaimniecības biedrības Bērzmuižas izmēģinājumu un sēklu saimniecībā tās vadītāja amatā. Te sākās arī viņa lauksaimniecības zinātnieka darbība. Viņš tīrumā ieviesa zālāju kultūru, aklimatizēja Petkūzas rudzus, Silēzijas kartupeļus un ieviesa tos Latvijas laukos, veidoja lauku pupu, vīķu un auzu šķirnes. Pie Bērzmuižas saimniecības 12 gadu pastāvēja pirmā praktiskā zemkopības skola.
Pirmajā latviešu lauksaimniecības un lopkopības izstādē 1895. gadā Jelgavā J.Bergs parādīja jaunumu govju vērtēšanu pēc to ražīguma (piena un sviesta daudzuma), nevis pēc eksterjera un cilts, kā līdz tam.
Tas lika pamatus lopu pārraudzības biedrībām, kuru dibināšanā latvieši apsteidza pat angļus.
Pirmā psaules kara gados J.Bergs bija agronoms Pleskavā un darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā.
1919. gadā, nodibinoties Latvijas Universitātei, Jānis Bergs bija viens no pirmajiem Lauksaimniecības fakultātes mācībspēkiem, pirmais dekāns un profesors. Vēlāk viņš vadījis fakultātes izmēģinājumu saimniecību Lielplatonē, tad Vecaucē. Bijis zinātniskos komandējumos Eiropas valstīs.
J.Bergs publicējis daudzus akadēmiskus rakstus par modernas latviešu lauksaimniecības izveidošanu, kas bija pamats latviešu zemniecības saimniecības nostiprināšanai.
Profesors Jānis Bergs miris 1927. gada 25. decembrī un apglabāts Rīgā Meža kapos netālu no novadnieka Jāņa Čakstes atdusas vietas.
