Šajā gadā uz 80 budžeta jeb valsts apmaksātām vietām Lauksaimniecības fakultātē līdz šīs nedēļas papilduzņemšanai pieteikušies tikai 26 reflektanti.
Šajā gadā uz 80 budžeta jeb valsts apmaksātām vietām Lauksaimniecības fakultātē līdz šīs nedēļas papilduzņemšanai pieteikušies tikai 26 reflektanti.
Deviņi grasās studēt profesionālajā Lauksaimniecības uzņēmējdarbības studiju programmā, bet 17 – akadēmiskajā, pēc kuras absolvēšanas iegūs bakalaura grādu lauksaimniecības zinātnē ar specializāciju zootehnikā (hipoloģijā), laukkopībā vai dārzkopībā. Vēl 15 jauniešu no lauksaimniecības arodskolām sāks studijas otrajā kursā. “Ziņas” uz sarunu aicināja zemnieku saimniecības “Vilciņi” vadītāju Arni Burmistri, lai taujātu par lauksaimniecības izglītības nozīmi mūsdienās.
Zemnieku saimniecības “Vilciņi” pārvaldniekam A.Burmistrim vasaras nogale ir saspringts darba laiks. Jau pirms nedēļas sākta labības pļauja, tāpēc mūsu saruna ir ātra un konkrēta.
Zinoši mācībspēki
Zemnieks informē, ka pašlaik apsaimnieko ap 1200 hektāru zemes. Audzē kviešus, rapsi un cukurbietes. Saimniecība pastāvīgi nodarbina septiņus cilvēkus, bet vēl trīs tiek pieņemti darbā sezonas laikā. “Kad 1992. gadā iesaistījos saimniecības darbā, mums piederēja tikai 3,7 hektāri zemes,” saka A.Burmistris. Šajā gadā Arnis sācis studijas Lauksaimniecības fakultātē, bet 1998. gadā ieguvis lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu Laukkopības specialitātē. Laukkopība bijusi tuvāka, jo ar to saistījusies saimniekošana. Arnim paticis studēt daudzu studentu netīkamāko studiju priekšmetu “Augsnes zinātne”, grūtāk padevusies agroķīmijas apguve.
Kā labākos mācībspēkus jaunais zemnieks atceras docenti Maiju Ausmani un humorpilno profesoru Antonu Ružu. Ausmanes kundze bijusi arī bakalaura darba vadītāja. Docētāji tolaik bijuši atsaucīgi, zinoši un saprotoši. “Pietrūka jauno aparatūru,” kā trūkumu Arnis min novecojušo laboratoriju aprīkojumu.
Tālejoša domāšana
“Izglītošanās ir nozīmīga, jo studiju laikā var izveidot kontaktus ar specialitātē zinošiem cilvēkiem,” stāsta A.Burmistris, uzsverot ražošanas ciešo saikni ar zinātni. Studiju laikā jaunajam speciālistam izveidojas tālejošāka domāšana, lielāka patstāvība. Viņš pārliecināts, ka augstākā izglītība dzīvē noderēs vienmēr, jo “nevar zināt, kā tā iegrozīsies turpmāk”. Studējušam cilvēkam vieglāk esot uzņemt jauno informāciju, ir apgūta prasme analizēt, un pats var pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus. Pēc A.Burmistra vārdiem, rietumvalstīs bieži esot tā, ka lielie zemnieki tikai paļaujas uz konsultantu spriedumiem, jo pašiem pietrūkstot zināšanu nozarē.
Laukos nauda ir
A.Burmistris, runājot par studētgribētāju motivāciju izvēlēties lauksaimniecības zinātnes teic, ka vēl aizvien sabiedrībā valda priekšstats par laukos valdošo nabadzību. Viņš saka, ka perspektīvākās ir tās saimniecības, kur nodarbojas ar produkcijas ražošanu tirgum un domā par attīstību rietumu virzienā. Lielajām saimniecībām jau tagad vajag darbiniekus ar augstāko lauksaimniecības izglītību. “Vajag agronomus un lopkopības speciālistus, kas kārto un vada darbus,” uzsver zemnieks, atzīstot, ka kvalitatīviem speciālistiem tiek piedāvāts arī konkurētspējīgs atalgojums. Laukos vajag cilvēkus, kas saprot augsnes apstrādes procesus un var spriest par tehnikas vai labāko iekārtu izvēli un lietderību.
Darbs arī ziemā
Cilvēkam ar augstāko izglītību esot jāiesaistās arī administratīvajā darbā. Ziemā jāizplāno mēslošana un augu maiņa, jāgatavo dokumentācija subsīdiju un nacionālo maksājumu saņemšanai. Jāplāno arī kredītu ņemšana. Tomēr Arnis uzsver, ka “kārtīgam vadītājam jāprot arī pašam ar tehniku strādāt, jo labāko darbības veidu var izvēlēties tikai speciālists, kurš pats strādājis padoto darbus”. Lai gan zemnieks atzīst, ka lauksaimniecībā darbs ir grūti prognozējams, viņš nezinot nevienu kārtīgu lauksaimnieku, kas nebūtu atradis darbu specialitātē. Lauksaimniecības speciālisti esot vajadzīgi arī banku struktūrās un daudzās pārvaldes struktūrās, tai skaitā Zemkopības ministrijā un Lauku atbalsta dienestā.
