Tāds dīvains laiks. Pa starpām visam ierastajam ziemas mieru laukos drebina dažādi minējumi, solījumi, piedāvājumi, naudas maisiņu šķindināšana un, ko neteiksi, arī naudas došana.
Tāds dīvains laiks. Pa starpām visam ierastajam ziemas mieru laukos drebina dažādi minējumi, solījumi, piedāvājumi, naudas maisiņu šķindināšana un, ko neteiksi, arī naudas došana. Nudien dīvaini. Un arvien vairāk gribas ticēt, ka tas patiešām ir gaišākas rītdienas vārdā. Nu, piemēram, atļauja pusaudžiem strādājot mācīties darbu, ne līkņāt tumšās kāpņu telpās ar nāves zālēm šļircē. Vai arī prātīgam zemniekam dotā iespēja gandrīz pusi no traktora cenas saņemt atpakaļ, tā teikt, apmaiņā pret kvalitatīva projekta kvalitatīvu realizāciju.
Un vēl citādas mums līdz šim svešas vai mazpazīstamas iespējas, kas nāk Latvijā pa atvērtajām Eiropas durvīm.
Cerība spārno…
Gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā (ES), Latvijas valdība par mērķdatumu ir noteikusi 2003. gada 1. janvāri. Lai precīzāk plānotu integrācijai vajadzīgos pasākumus un resursus, ievērotu valdības noteiktos termiņus, arī lauksaimniecības sektorā notiek plašs sagatavošanā darbs, «Ziņas» informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa. Integrācijas plānošana un praktiskā likumdošanas saskaņošana aizsākās jau 1996. gadā. Sākumā tā attiecās galvenokārt uz ES iekšējā tirgus likumdošanas pārņemšanu, kas lielākoties nosaka kvalitātes un nekaitīguma prasības, bet turpmākās aktivitātes ietvēra visus ES aspektus lauksaimniecības sektorā.
Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā apstiprinātās aktivitātes nodrošina pilnīgu ES likumdošanas pārņemšanu, kā arī atbilstošo institūciju izveidi, lai lauksaimniecības sektors spētu pilnībā iekļauties kopējā lauksaimniecības politikā, sākot ar iestāšanās brīdi.
Zemkopības ministrija kopīgi ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi un nozaru speciālistiem sagatavoja Latvijas Republikas oficiālo nostāju (Pozīcijas dokumentu) sarunu sadaļā «Lauksaimniecība». Šis dokuments tika iesniegts Eiropas Komisijai 2000. gada nogalē un atspoguļo Latvijas attieksmi pret ES likumdošanu lauksaimniecībā. Kopumā Latvija to atzīst, taču uzskata, ka atsevišķos jautājumos jāturpina sarunas, pieprasot noteiktas atkāpes un pārejas periodus. Šīs prasības ir saistītas ar Latvijas dabas un ekonomiskajiem apstākļiem.
Pozīcijas dokumentam kā pamattēzes tika izvirzīti četri pamatprincipi:
n radīt priekšnoteikumus Latvijas lauksaimniecības sektora sekmīgai attīstībai vienotajā ES ekonomiskajā telpā uz līdztiesiskiem pamatiem;
n paredzēt racionālus ražošanas apjomus līmenī, kas atbilst vietējā tirgus pašnodrošināšanas apjomam;
n nodrošināt Latvijas lauku zemes iespējami pilnīgāku un efektīvāku izmantošanu ražošanā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā;
n saglabāt nodarbinātību laukos adekvāti ekonomiski pamatotas lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomam un kā būtisku lauku vides daļu (daba, sociālie faktori, kultūra).
Kā atbildi uz Latvijas iesniegto Pozīcijas dokumentu Eiropas Komisija izstrādāja un dalībvalstis akceptēja ES Kopējo pozīciju. Šis dokuments bija par pamatu lēmumam sākt iestāšanās sarunas ar Latviju sadaļā «Lauksaimniecība».
Tehniskās sarunas
2001. gada 12. jūnijā tika oficiāli atklāta ES un Latvijas sarunu sadaļa «Lauksaimniecība», bet jau 24. un 25. septembrī Briselē norisinājās divpusējas ES – Latvijas tehniskās sarunas «Augi, piens, gaļa, augļi, dārzeņi», kur ietilpst laukaugi, šķiedraugi, cukurs, IAC, valsts atbalsts, piens un tā produkti, dažādu mājlopu gaļa, olas, FADN u.c. Latvijas pārstāvji informēja ES Komisiju par pēdējām aktivitātēm un paveikto, kā arī par plānoto ES likumdošanas saskaņošanā un administratīvo struktūru veidošanā.
Fitosanitārie jautājumi
Divpusējās ES – Latvijas tehniskās sarunas par fitosanitārajiem jautājumiem notika 2001. gada 4. oktobrī. Tajā ietilpst augu veselība, sēklas un pavairošanas materiāls, pesticīdu atliekas.
Veterinārie jautājumi
Tie tika izrisināti 2001. gada 29. novembrī.
Turpmākās procedūras
Eiropas Komisija tuvākajā laikā izstrādās jaunu Kopējo pozīciju, pamatojoties uz Latvijas iesniegto papildu informāciju. Pavasarī (martā vai aprīlī) vēl tiek plānota tikšanās par lauku attīstības un strukturālajiem jautājumiem. Turpinot veiksmīgo sadarbību ar Ārlietu ministriju un Eiropas Komisiju, ir iespējams sarunu procedūru paveikt 2002. gadā.
***
Kas tas ir?
IACS (Integrated Adiminstration and Control System) – integrētā administrēšanas un kontroles sistēma, kas ar ES projektu palīdzību tiek ieviesta vadības uzlabošanai (kā moderni mēdz teikt, administratīvās kapacitātes stiprināšanai) Zemkopības ministrijā.
FADN (Farm Accountancy Data Network) – ES saimniecību uzskaites datu tīkls, domāts lauku saimniecību peļņas un ietekmes uz Kopējo lauksaimniecības politiku novērtēšanai. Tā kā grāmatvedības uzskaites principi dalībvalstīs ir vienādi, tad no ražojošām (tikai tirgum) saimniecībām tiek savākti dati.
Latvija FADN iekļaujas ar SUDAT.
SUDAT – Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkls.
