Biedrības «Zemnieku saeimas» 14. kongresā, kas pulcēja zemniekus no visas Latvijas, lauksaimnieki ar valdības pārstāvjiem un ES deputātiem diskutēja par lauku reģionu attīstību un ES nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības politikas ietekmi uz nozares nākotni un nonāca pie vienotas nostājas – nepretstatīt lauksaimniecību kohēzijai, bet kopīgi tiekties uz to, lai iegūtu maksimālo no abiem ES finanšu instrumentiem.Uzrunā lauksaimniekiem Valsts prezidents Andris Bērziņš aicināja turpināt aizstāvēt savas intereses: «ES pozīcija nākamajam plānošanas periodam ir neskaidra. Tādēļ mums jābūt vienotiem gan Latvijā, gan Baltijā. Darba vizītē Lietuvā esmu saņēmis apstiprinājumu no Lietuvas prezidentes, ka Lietuva turpinās atbalstīt vienotu Baltijas nostāju tiešmaksājumu jautājumā. Mums jāturpina jau sāktā cīņa Eiropā, un Baltijai tajā jābūt vienotai, vienlaikus atceroties, ka lauksaimniecība ir būtisks iekšējās politikas jautājums.»Kongresā lauksaimniekus uzrunāja arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Viņa teica, ka jautājumā par tiešmaksājumiem valdībai un zemniekiem ir vienots viedoklis. «Eiropas Savienībā mūs ir sadzirdējuši. Tagad ir svarīgi, lai Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Komisijas sapratne pārvēršas reālā darbībā. Taču vienlaikus vēlos uzsvērt, ka šis nebūs sprints, bet gan maratons – ilgstoša un neatlaidīga cīņa par vienlīdzību.»Kongresa pirmajā daļā valde sniedza atskaiti par 2011. gadā paveikto un informēja par 2012. gada darba plānu un organizācijas mērķiem 2012. – 2015. gadam. «Zemnieku saeima» izvirzījusi uzdevumu palielināt biedru skaitu līdz 1500 un šādi pārstāvēt vismaz 50 procentu Latvijā saražotās lauksaimniecības produkcijas. Turpmākajos gados īpašs uzsvars tiks likts uz vietējo lauksaimnieku produkcijas patēriņa veicināšanu, lauku vides sakārtošanu un lauksaimniecībai būtisko jautājumu risināšanu: kopējā lauksaimniecības politika, zemes politika, valsts atbalsts un nodokļu politika, administratīvā sloga samazināšana lauksaimniekiem un dažādu specifisko jautājumu risināšana.Ikvienam kongresa dalībniekam bija iespēja iesaistīties diskusijā ar EP deputātiem Sandru Kalnieti, Krišjāni Kariņu un Alfrēdu Rubiku, finanšu ministru Andri Vilku, Zemkopības ministrijas valsts sekretāri Daci Lucauu, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieci Ilonu Platonovu un «Zemnieku saeimas» priekšsēdētāju Juri Lazdiņu un priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju.Diskusijā kārtējo reizi izskanēja lauksaimnieku ierosinājums pārrēķināt PVN likmes un ieviest tā saucamo protekcionisma politiku. Lauksaimnieki minēja dažādo ES pieredzi, kā valstis aizstāv savus ražotājus, norādot, ka Latvija nepārtraukti atsaucas uz ES tirgu un nespēj šādus instrumentus ieviest. Kā ierosinājums izskanēja aicinājums politiķiem kļūt radošākiem, meklējot iespējas ieviest veidus, kā atbalstīt vietējos zemniekus.Diskutējot par Latvijas lauku telpu un izaicinājumiem nākotnei, lauksaimnieki un finanšu ministrs nonāca pie vienotas nostājas – nepretstatīt lauksaimniecību kohēzijai, bet tiekties uz to, lai Latvijas lauki maksimāli iegūtu no abiem ES finanšu instrumentiem. Latvijas Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis aicināja ņemt vērā, ka viena darba vieta lauksaimniecībā dod vienu darba vietu citā sfērā, un norādīja uz nepieciešamību padarīt lauku vidi pievilcīgu iedzīvotājiem, nodrošinot rekreācijas iespējas, uzlabojot ceļus un infrastruktūru.
