Rīgā radu un tuvu draugu lokā notika mūsu novadnieka Gustava Kraujas, īstajā vārdā Gustava Buteļa, dzejoļu krājuma «Kameņu medus» prezentācija.
Rīgā radu un tuvu draugu lokā notika mūsu novadnieka Gustava Kraujas, īstajā vārdā Gustava Buteļa, dzejoļu krājuma «Kameņu medus» prezentācija. Deviņdesmit divus gadus vecais autors krājumā apkopojis vairāk nekā trīs simtus dzejoļu, kas rakstīti laikā no 1923. gada līdz mūsdienām. Rosinātājs krājuma izdošanai bijis jaunākais dēls Agris. Sponsori ieceres realizēšanai bija autora divas meitas, dēls un astoņi mazbērni. Grāmata iesieta skaistos, cietos vākos, un to ilustrējusi mazmeita Dace Purviņa. Grāmatas redaktors Voldemārs Ancītis grāmatas izskaņā raksta, ka tāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka savu mūžu autors nav varējis nodzīvot kā profesionāls dzejnieks, bet gan kā skolotājs, kas raksta dzeju. Tāda pati atšķirība arī starp bitēm un kamenēm. Pirmās ir «profesionāles», kas dzīvo dravnieka aprūpē un stropu ērtībās. Ja nektāra raža ziedos nav pietiekama, dravas iemītnieces dabū barības piedevas.Turpretī kamenēm nav ne stropu, nedz arī kādu citu priekšrocību. Tām miteklis un viss pārējais jāgādā pašām.
Pirmās vārsmas tiek publicētas 18 gadu vecumā laikrakstā «Jaunatnes Dzīve». 1925. gadā viņa dzeja lasāma «Brīvajā Zemē», viņš parakstās ar Buteļa vārdu. 20. un 30. gados Buteļa darbi sāk parādīties zaļvārniešu izdevumos, bet 1932. gadā iznāk pirmā dzejoļgrāmata «Smeldze». Buteļa kungs atzīstas, ka viņam tā publicēšanās nekad neesot bijusi īpaši svarīga.
Tagad Gustavs Butelis dzīvo Nākotnē. Viņa dzimtā vieta ir Saldus rajona Ezeres pagasta «Mežmačas». Gustavs bijis vienīgais bērns zemnieku ģimenē. Viņa vecāki bijuši lielu māju un 46 hektāru zemes īpašnieki. Gustava māte gribējusi, lai dēls izmācās par skolotāju un spēlē klavieres. No klavieru spēlēšanas gan nekas neesot iznācis, bet Rīgas Skolotāju institūtu viņš beidzis 1928. gadā. Par skolotāju Gustavs sācis strādāt tikai 1937. gadā, jo nomiris tēvs un viņam bijis jāatgriežas laukos, lai palīdzētu mammai vadīt saimniecību. Tomēr nekāds lauksaimnieks no Gustava nav iznācis un zeme tikusi iznomāta.
Viņš sācis darbu skolā. Gustavs strādājis par skolotāju Rīgā Augusta Dombrovska pamatskolā, pēc tam Saldus rajona Zaņā un no 1962. gada – Šķibes skolā. Viņš mācījis latviešu valodu, dabas mācību, fiziku, ķīmiju, matemātiku. Buteļa kungs tagad atzīstas, ka skolotāja darbs viņam neesot paticis un nav devis gandarījumu. Nesaskaņa starp to, kā dzīvojis un kā gribējis dzīvot, radījusi neapmierinātību un pesimismu, kas izskan arī daudzos dzejoļos.
Gustava sirds vienmēr ilgojusies pēc radošu cilvēku sabiedrības.
Prieku dzīvē ienesusi Angelika, ar kuru viņš apprecējās 1939. gadā un kas bijusi viņam līdzās jau 58 gadus – priekos un bēdās. Un bēdu ir bijis gana. Gustavs saslimis ar kaulu tuberkulozi. Divus gadus bijis jāārstējas slimnīcā. Izvārgušais organisms nav spējis cīnīties un sākusies plaušu tuberkuloze. Tas bijis smags laiks, un dzejniekam šķitis, ka dzīve ir galā. Toreiz radušies arī vairāki dzejoļi, kas grāmatā apvienoti ciklā «Smagu dienu grūtā stunda». Tomēr liktenis lēmis citādi, un, lai gan arī turpmāk slimojis, viņš piedzīvo garu mūžu.
Smags dzīves posms bijis 1941. gads, kad sākusies cilvēku izvešana. Gustavs atceras, kā konferences laikā aizvests Jūlijs Lācis, kas nekad vairs nav atgriezies. Braucot mājās no Rīgas, Gustavs redzējis vilcienu, no kura mājuši ļaudis. Tas bijis nepieredzētu šausmu laiks, kas jūtīgā dzejnieka sirdī radījis vēl lielāku pesimismu.
Lielu pateicību Gustavs jūt pret sievu Angeliku par pašaizliedzību un atbalstu. Un tāpēc visi mīlestības dzejoļi veltīti viņai vienīgajai, jo neviena cita sieviete neesot viņu interesējusi. Buteļa kundze atzīst, ka vienmēr atbalstījusi vīra dzejošanu un viņa dzejoļi viņai patīkot. Protams, esot jau arī savs lepnums par viņai veltītajām rindām. Angelika teic, ka visus grūtumus ir vieglāk pārvarēt divatā. Un tā astoņdesmit divus gadus vecā kundze sēžas vecajā moskvičā, lai aizvestu savu vīru līdz dārziņam papriecāties par dabas skaistumu, jo jau desmit gadu viņš pārvietojas ar kruķu palīdzību.
