Par spīti gaidāmajām grūtībām, tuvākajos piecos sešos gados lauksaimnieku ienākumi jaunajās ES dalībvalstīs palielināsies, prognozēts Eiropas Komisijas ziņojumā «ES lauksaimniecības tirgus un ienākumu prognozes 2003. – 2010. gadam».
Par spīti gaidāmajām grūtībām, tuvākajos piecos sešos gados lauksaimnieku ienākumi jaunajās ES dalībvalstīs palielināsies, prognozēts Eiropas Komisijas ziņojumā “ES lauksaimniecības tirgus un ienākumu prognozes 2003. – 2010. gadam”.
Lauksaimnieku ienākumiem šajās valstīs līdz 2010. gadam vajadzētu paaugstināties par aptuveni 35 procentiem salīdzinājumā ar 2002. gadu. Savukārt vecajās dalībvalstīs šis kāpums nebūs tik ievērojams; visās 25 ES dalībvalstīs ienākumi celsies tikai par trīs procentiem.
Ziņojumā apkopotas tirgus prognozes par galvenajiem lauksaimniecības produktiem – ražošana, patēriņš, imports un eksports.
Iespējams, šis dokuments var būt noderīgs tirgus iespēju analīzei, ja gatavojat biznesa plānu ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanai.
“Vecie” speciālisti uz jaunajām robežām
Vairāki ES dalībvalstu speciālisti veterinārijā nosūtīti uz topošo dalībvalstu robežkontroles posteņiem, lai veicinātu sagatavošanos ES tirgus ārējo robežu aizsardzībai pārejas periodā pēc 1. maija. Topošo dalībvalstu robežkontroles posteņos darbosies vismaz 28 speciālisti no vecajām dalībvalstīm.
Līdz ar paplašināšanos mainīsies ES ārējā robeža, un lielā mērā atbildība par ES drošību pāries no bagātākajām dalībvalstīm (tādām kā Vācija un Austrija) uz nabadzīgākajām – jaunajām dalībvalstīm. Šāda kooperācija starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm nepieciešama, lai nodrošinātu ES robežas aizsardzību un pasargātu ES patērētājus no dažādu slimību ievazāšanas.
Iztukšoti ES liellopu gaļas kalni
Eiropas Komisija paziņojusi, ka beidzot pilnībā ir iztukšoti ES liellopu gaļas intervences krājumi. Pēc govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) krīzes Eiropā intervencē nonāca 260 tūkstoši tonnu liellopu gaļas (2001. gadā), jo patērētāji bija zaudējuši uzticību šim gaļas veidam un strauji kritās patēriņš.
Situācijai stabilizējoties, kopš 2002. gada jūlija liellopu gaļu intervencē vairs neiepirka, bet sāka izpārdot intervences krājumus.
ES vēsturē vislielākie liellopu gaļas kalni – 1 miljons tonnu – intervencē bija 90. gadu sākumā īsi pirms kopējās lauksaimniecības politikas reformas.
Slovēnijas piensaimnieki saņems lielāku atbalstu
Slovēnija panākusi iespēju palielināt papildu nacionālo tiešo atbalstu piensaimniecībā.
Pēc Slovēnijas valdības lūguma valsts iestāšanās līgumā veiktas izmaiņas. Sākot no 2007. gada, tā varēs piešķirt saviem piensaimniekiem papildu nacionālo tiešo atbalstu līdz pat 100 procentiem no ES līmeņa.
Tas pieļauts, jo šīs vasaras kopējās lauksaimniecības reformas dēļ samazinātas piena cenas, kas radīs būtiskus zaudējumus Slovēnijas piena ražošanas saimniecībām. Pašlaik šajā valstī ir samērā augstas piena cenas, tās krasi samazināsies līdz ar iestāšanos ES.
ES tiešie maksājumi jaunajās dalībvalstīs – tostarp piensaimniecībā – šogad būs tikai 25 procenti no ES līmeņa. Jaunās dalībvalstis no saviem līdzekļiem var lauksaimniekiem piešķirt 30 procentu papildu atbalstu (sasniedzot 55 procentus no ES līmeņa). Slovēnijas gadījumā šis papildu nacionālais atbalsts piensaimniekiem var sasniegt pat 60 procentu. Tādējādi 2004. gadā Slovēnijas piensaimniekiem tiešais atbalsts varēs sasniegt 85 procentus no ES līmeņa, 2005. gadā – 90, un 2006. gadā – 95 procentus.
Slovēnija un Malta ir vienīgās no topošajām dalībvalstīm, kas izvēlējušās ieviest klasisko ES Kopējo lauksaimniecības politiku, nevis vienkāršoto platības maksājumu sistēmu.
Dabūt patērētāju savā pusē
Anglijas Nacionālās lauksaimnieku apvienības jaunais prezidents uzskata, ka vislabākais veids, kā panākt, lai lielveikalos tirgotu vietējo pārtiku, ir dabūt patērētāju savā pusē. Jaunais prezidents izteicies, ka komunikācija starp lauksaimniekiem un patērētājiem ir īpaši svarīga situācijā, kad ar ražošanas apjomiem saistītais atbalsts lauksaimniecībā samazinās. Patērētājiem ir jānodrošina nepieciešamā informācija par pārtikas drošību, ražošanā ievērotajiem dzīvnieku labturības, kā arī vides aizsardzības standartiem.
“Ja patērētāji vēlēsies, lai mēs ražojam, tirgotājiem un arī valdībai tas būs jārespektē,” apgalvo prezidents, “cilvēki, kas pērk mūsu saražoto, ir mums vissvarīgākie.” Lauksaimniekiem jāapzinās, ka viņiem ir galvenā loma pārtikas rūpniecībā, un jāpanāk, lai arī pārstrādātāji un tirgotāji to saprot un pieņem.
Gaidāmas izmaiņas atbalstā biškopībai
ES dalībvalstu pārstāvji Speciālās lauksaimniecības komitejas sēdē vienojušies ar Eiropas Komisiju par izmaiņām ES atbalstā biškopībai.
Komisija iesaka ES atbalstu stropu ārstniecībai novirzīt vienīgi cīņai ar varroatozi, kas ievērojami samazina ES medus kopievākumu, nevis daudzām dažādām slimībām, kā tas ir tagad. Tādējādi atbalsts tiktu koncentrēts to jautājumu risināšanai, kas nozarei sagādā vislielākās problēmas.
Otra būtiskākā izmaiņa likumdošanā paredz noteikt garāku nacionālo programmu periodu. Pašlaik atbalsts biškopībai tiek īstenots ar dalībvalstu ikgadējām programmām, bet jaunajā regulas variantā paredzēts noteikt trīs gadu programmu ilgumu.
Ja Eiropas Parlamentam nebūs būtisku iebildumu, regula varētu tikt pieņemta jau šomēnes.
Šajā gadā biškopībai paredzēts ES atbalsts 16,5 miljoni eiro un 23,5 miljoni eiro 2005. gadā, finansējot 50 procentu no izdevumiem.
2002. gadā ES saražoja 112 tūkstošus tonnu medus.
Uzlabojas situācija cūkgaļas tirgū
ES pārtraukusi cūkgaļas eksporta subsidēšanu, jo situācija ir stabilizējusies – cenas ir cēlušās. Eksporta subsidēšanu janvāra beigās uzsāka kā ārkārtas pasākumu, jo cūkgaļas cenas ES bija noslīdējušas kritiski zemā līmenī un cūkgaļas ražotāji cieta zaudējumus.
Eiropas Komisijas informācija liecina, ka vidējā ES cūkgaļas cena no 113,9 eiro par centneru (janvāra vidū) pakāpusies līdz 135,5 eiro par centneru marta sākumā.
Somijā lauksaimniekiem – papildu nacionālais atbalsts
Somijas dienvidu daļas lauksaimnieki tuvāko četru gadu laikā saņems nacionālo atbalstu 645 miljonu eiro apmērā. Eiropas Komisija pieļāvusi izņēmumu noteikumos par ES dalībvalstu nacionālo atbalstu, ļaujot Somijai vēl četrus gadus turpināt saviem lauksaimniekiem papildus ES maksājumiem piešķirt arī nacionālo atbalstu.
420 miljoni eiro tiks piešķirti kā ienākumu atbalsts lopkopībā un dārzkopībā un 225 miljoni eiro – agrovides pasākumiem.
Ienākumu atbalsts tiks pakāpeniski samazināts: šogad Somijas lauksaimnieki saņems 129 miljonus eiro, nākamgad – 100, 2006. gadā – 97 un 2007. gadā – 94 miljonus eiro.
Papildu atbalsts agrovides pasākumiem šogad paredzēts 60 miljoni eiro, bet katrā no turpmākajiem trim gadiem – 55 miljoni eiro.
Vēl papildus no nacionāliem līdzekļiem lauksaimniekiem var tikt piešķirts arī atbalsts investīcijām restrukturizācijai.
Čehijā ambiciozi plāni
Līdz 2010. gadam Čehijā bioloģiski jāapsaimnieko 10 procentu no valsts lauksaimniecības zemes, minēts Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības plāna projektā, ko pagājušajā nedēļā apsprieda šīs valsts valdībā.
Pašlaik bioloģiski tiek apsaimniekoti seši procenti Čehijas lauksaimniecības zemes, nedaudz pārsniedzot ES vidējo rādītāju.
Pēc Čehijas lauksaimniecības ministra teiktā, atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai no 2004. līdz 2006. gadam būs aptuveni 300 miljoni Čehijas kronu (6 milj. Ls) gadā. Pērn valsts atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai bija 231 miljons kronu (4,6 milj. Ls) – gandrīz piecas reizes lielāks nekā 1998. gadā.
Mēģinās mazināt lielveikalu ietekmi
Lielbritānijā virkne organizāciju, tostarp ražotāju, vienojušās kopīgā aliansē cīņā pret lielveikaliem. Organizāciju alianse šonedēļ parlamenta apakšpalātā iesniegusi prasību noteikt stingrākus noteikumus lielveikalu darbībai.
Arī politiķu vidū izskanējis aicinājums nekavējoties pārtraukt lielveikalu īstenoto negodīgo praksi.
Aliansē pārstāvētās organizācijas uzskata, ka lielveikalu darbība ir jāregulē un tas jāveic kādai neatkarīgai organizācijai.
Patlaban Apvienotās Karalistes parlamenta apakšpalātā risinās debates par spēkā esošā Lielveikalu darbības likuma efektivitāti.
Likums ir spēkā jau divus gadus; tas tika pieņemts 2002. gada 17. martā, pēc tam, kad Konkurences komisija konstatēja, ka lielie lielveikali darbojas pretēji sabiedrības interesēm – mazinot pircēju izvēles iespējas un negatīvi ietekmējot produkcijas kvalitāti, kā arī izspiežot no tirgus mazos tirgotājus.
Pagājušajā gadā Godīgās tirdzniecības pārvalde sāka pētīt Lielveikalu darbības likuma efektivitāti un šā gada februārī nāca klajā ar secinājumu, ka tas nav efektīvs. Pārvalde rosina veikt tālāku izmeklēšanu un pārbaudīt lielveikalu dokumentāciju.
Organizāciju aliansē ietilpst Augsnes asociācija, Mazo un ģimenes saimniecību alianse, Britu Neatkarīgā augļu audzētāju asociācija, Velsas Lauksaimnieku apvienība un daudzas citas.
