Reģionālā reforma valstī turpinās. No 1. janvāra tai «pieslēgusies» arī Zemkopības ministrija, izveidodama Lauku atbalsta dienestu, kas nodarbosies ar reformas praktiskajiem jautājumiem.
Reģionālā reforma valstī turpinās. No 1. janvāra tai «pieslēgusies» arī Zemkopības ministrija, izveidodama Lauku atbalsta dienestu, kas nodarbosies ar reformas praktiskajiem jautājumiem. Sīkāk par gaidāmo reformu Zemgalē – sarunā ar rajona Lauksaimniecības departamenta direktoru Edmundu Piperu.
Kas patlaban ir pats būtiskākais, ko reforma mainīs?
– Vispirms veidosim reģionālo – Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajona – lauksaimniecības pārvaldi. Līdz 31. martam ar to ir jātiek galā. Būs viena pārvaldes «centrālā mītne», kas atradīsies Jelgavā, bet abos pārējos rajonos strādā atbalsta grupas ar septiņiem astoņiem speciālistiem. Gribu tikai atgādināt, ka šāda lauksaimniecības vadības apvienošana Latvijā nav nekas jauns. Arī 1964. gadā bija Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajona teritoriālā pārvalde. Tā jau saka – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Vai pārvalde pārņems visas līdzšinējās departamentu funkcijas?
– Protams, ka daļa funkciju paliks. Taču klāt nāks arī jaunas. Piemēram, Zemkopības ministrijas apstiprināto un Eiropas
Savienības piešķirto subsīdiju (SAPARD programma), kā arī vēl citu administrēšana. Pārvaldes speciālistiem iznāks kārtot arī tīri praktiskas lietas – izvērtēt subsīdiju saņēmējus, pārlūkot plānus un projektus, kā arī subsīdijas piešķirt un gādāt par to izmaksāšanu.
Pašlaik vēl nav saņemts subsīdiju nolikums no Briseles, tādēļ nezinām, kādi dokumenti zemniekiem būs kārtojami, lai pie Eiropas naudas tiktu. Pārvaldei vajadzēs arī administrēt pārtikas produktu tirdzniecību ietekmējošus pasākumus iekšējā un ārējā tirgū, kā arī meklēt noieta vietas produkcijai, ko grūti realizēt. Mūsu speciālistu ziņā būs arī lauksaimniecības produkcijas licencēšana, pārvaldes juristi palīdzēs zemniekiem sagatavot un iesniegt prasības tiesā.
Kas administrēs meliorācijas sistēmu uzturēšanu kārtībā?
– Lauksaimniecības pārvaldes pirmā – meliorācijas – daļa, ko vada speciālists Jānis Teteris. Paredzams pat, ka diviem pagastiem būs viens meliorators. Zemniekam, kas nekopj savā zemē meliorācijas sistēmas, pie subsīdijām būs grūti tikt.
Kad un kā izvēlēsieties kadrus reģionālajai Lauksaimniecības pārvaldei?
– Tūliņ izsludināsim konkursu. Tā rezultāti būs izšķirošie.
Vai varat paanalizēt pērno gadu lauksaimniecībā?
– Graudu vidējā ražība bija 2,8 tonnas no hektāra, ziemāju – 3,15 tonnas. Tas gan nav sevišķi daudz, taču krietni virs vidējā valstī. Arī par cukurbietēm nevaram žēloties – 32 tonnas no hektāra, kartupeļi – 15,5 tonnas.
Neapstrādātas zemes mūsu rajonā nepalika. Auglīgākajos pagastos – Platonē, Lielplatonē, Zaļeniekos – ir pat konkurence uz zemes nomu.
Un cik tad saimnieks par hektāru prasa?
– Nomā atdod par 20 līdz 30 latiem, pārdod par 250, 300 un vairāk latiem. Tas atkarīgs no pircēja un pārdevēja vienošanās. Mūsu rajonā zemi pirkt tīko arī ārzemnieki, un dažs labs to jau ir izdarījis.
Paldies par sarunu!
