Atzīmējot 1991. gada janvāra barikāžu nevardarbīgās cīņas par Latvijas valsts neatkarību, kultūras namā «Rota» pulcējās ap trīsdesmit padomju laikos slavenā uzņēmuma «Lauktehnika» darbinieku, kā arī citi barikāžu dalībnieki. Rīt tie, kas barikādēs piedalījās ar smagajām automašīnām, lauksaimniecības un meža tehniku, aicināti doties uz atceres pasākumu Rīgā, Zemkopības ministrijā. Izbraukšana ar Jelgavas pašvaldības apmaksātu autobusu pulksten 12 no kultūras nama «Rota».
Sirsnīgs atkalredzēšanās prieks valdīja kultūras namā «Rota», kura priekšā agrākie «Lauktehnikas» vīri bija iekūruši simbolisku barikāžu ugunskuru. Noklausījušies 4. vidusskolas pūtēju orķestra «Rota» priekšnesumu, pasākuma dalībnieki dalījās atmiņās par 1991. gada janvāra notikumiem. «Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, un tikai divsimt no tām ir savas valstis. Latviešiem jābūt lepniem, ka mums ir valsts,» brīvajā mikrofonā sacīja agrākais «Lauktehnikas» šoferis Ojārs Ceplis.
Atbildību uzņēmās Kivlenieks
Agrākais «Lauktehnikas» darbinieks Andris Zvejnieks uzsvēra – lai kādas darba jautājumos bijušas domstarpības ar priekšniecību, lielāko atbildību par apmēram piecsimt cilvēku un simts kravas automašīnu nosūtīšanu uz barikādēm uzņēmās pārvaldnieks Jāzeps Kivlenieks, kurš bija arī galvenais šā saieta rīkotājs. Pasākumā tika minēts, ka sabiedrības neinformētības dēļ daudziem barikāžu dalībniekiem nav piešķirts valsts apbalvojums «1991. gada janvāra barikāžu piemiņas zīme». Agrākā bērnudārza «Vārpiņa» auklīte Ruta Cirša teica, ka piemiņas zīmes pienāktos arī šīs iestādes darbiniecēm Baibai Upeniecei, Andai Dimiševskai, Birutai Ribakai, vadītājai Helēnai Kazakai, Vitai Žeikarei un Artim Vairogam, kas pēc saimnieces Guntas Puķītes ierosmes gatavoja barikāžu dalībniekiem ēdienu, ko ar LLU autobusu veda uz Rīgu. Šāda apbalvojuma nav arī 4. vidusskolas direktoram A.Celmam un kolēģiem, ar kuriem viņš bija kopā. «Toreiz, izbraucot no mājām, sajūta bija tāda, ka varbūt sievu un bērnus redzu pēdējo reizi,» raksturojot barikāžu laika atmosfēru, «Ziņām» teica A.Celms.
Vēsturnieks un toreizējais Augstākās Padomes deputāts Andris Tomašūns, kas arī piedalījās pasākumā, sacīja, ka jāraksta vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, lai uz kādu laiku atjauno pieteikumu pieņemšanu minētajam valsts apbalvojumam, kas pienākas gan dzīvajiem, gan diemžēl jau mirušajiem barikāžu dalībniekiem. J.Kivlenieks minēja, ka rītdienas pasākumā Zemkopības ministrijā, kur iznāks satikt augstākas amatpersonas, vajadzēs šo jautājumu aktualizēt.
«Lauktehnika» deva zemessargus
Agrākais «Lauktehnikas» darbinieks Paulis Džulis uzsvēra, ka no uzņēmuma vairāki vīri, tostarp nelaiķis Ildefons Jasens, 1991. gadā sparīgi iesaistījās Zemessardzes veidošanā. P.Džulis minēja, ka sarunās ar padomju armijas pārstāvjiem izdevās panākt, ka labā kārtībā Latvijas robežsargiem nodotu padomju armijas raķešu bāze Tīsos. Deviņdesmitajos gados, kad robežsargi no turienes aizgāja, šis objekts tika izdemolēts.
Pasākumā izskanēja dažādas ierosmes saistībā ar mūsdienu aktualitātēm. Atmodas laika politiskais darbinieks Pēteris Miļūns sprieda, ka Tuvo Austrumu un Āfrikas migrantiem, pieprasot dzīvokļus, vajadzētu apzināties, kādas grūtības padomju laikos izjuta Latvijas iedzīvotāji, kam ilgus gadus bija jāmitinās komunālo dzīvokļu šaurībā.
Atbalstu guva ieteikums samazināt Saeimas deputātu skaitu, jo izbraucis ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. Tika izteiktas domas, ka Latvijā vajadzētu ieviest daļēji prezidentālu pārvaldi. Atceroties padomju laikus, J.Kivlenieks stāstīja, ka reiz pie viņa atnācis LLU profesors un vēlāk pazīstamais atmodas politiķis Ervids Grinovskis. Saistībā ar savas brīvdomības apspiešanu profesors lūdzis, lai viņu pieņem darbā par noliktavas pārzini. J.Kivlenieks minēja, ka ar toreizējā pilsētas kompartijas sekretāra Induļa Aizsilnieka un iekšlietu ministra Mihaila Drozda atbalstu izdevies E.Grinovska konfliktus augstskolā nogludināt.
