Lielie gada lauku darbi ir padarīti – raža novākta, graudi izkulti un sabērti apcirkņos, rāmi un nesteidzīgi rit dienas, kurās dzīvību ienes tikai vakarēšana.
Lielie gada lauku darbi ir padarīti – raža novākta, graudi izkulti un sabērti apcirkņos, rāmi un nesteidzīgi rit dienas, kurās dzīvību ienes tikai vakarēšana. Tad darbs ir ne vien rokām – vērpjot, aužot, adot, virves vijot, pakulas sukājot un koka darbus darot, bet arī galvai, prātam. Tas lauciniekiem ir visbrīvākais laiks, kad var nodoties nostāstu un pasaku stāstīšanai, mīklu minēšanai, dziedāšanai. Tā ir arī latviešu bērna pirmā skola, tur ir ko klausīties, vērā ņemt un prātā paturēt. Tādos vakaros dažai jaunai meitai pietinas pilni dziesmu kamoli. Arī tagad cilvēki laukos un pilsētās ziemas vakaros vairāk laika var veltīt rokdarbiem vai citām izklaidēm. Pilsētā ar to īpašu problēmu nav, jo dažādu laika pavadīšanas kolektīvu un arī sarīkojumu netrūkst.
Bet par laukiem bieži vien domā, ka tur ziemas vakaros ļaudīm vispār nav ko darīt.
Tomēr tas nebūs īsti pareizi – Jelgavas rajonā netrūkst tautas namu, kur ļaudīm saturīgi pavadīt savu brīvo laiku. Ieskatīsimies, kā dzīve rit dažos no tiem! Vispirms devāmies uz Sesavas pagastu, kur mājo divi tautas nami.
Pavisam nesaistīti ar mūsu ciemošanos pie jaukajiem cilvēkiem tai pusē «Ziņām» vēstulīti par savu pagastu bija atsūtījusi Bērvircavas bibliotekāre. Tagad varam jums ar prieku teikt: laukos cilvēki ziemas vakaros neguļ vis ziemas miegā, bet gan čakli darbojas – ada, dzied, spēlē teātri, sporto…
