Zemniekiem sācies aktīvākais darba periods. Ārpus pilsētas, kur vien skaties, redz darbojamies lauksaimniecības tehniku. Tomēr daļa sabiedrības ar satraukumu pamanījuši, ka pirms graudu kulšanas zemnieki laukus nereti arī miglo.
“Ir divas legālas lauku miglošanas iespējas pirms labības kulšanas. Pirmkārt, tie ir desikanti – līdzekļi, kas palīdz izžāvēt sējumus. Parasti šos līdzekļus izmanto ziemas rapšiem, pupām, zirņiem. Graudiem ne. Otrs variants ir glifosāti, tajā skaitā cilvēku bieži piesauktais raundaps. Šie preparāti domāti, lai ierobežotu nezāles. Piemēram, tos izmanto, ja lauki aizauguši ar nezālēm un labību tādēļ grūti novākt. Glifosātus, protams, drīkst lietot, tikai ievērojot nogaidīšanas laiku. Zemnieki nemaz nevarētu steigties novākt ar glifosātiem apstrādātu labību uzreiz pēc miglošanas, jo tad no tā nebūtu nekāda efekta tāpēc, ka iedarbības laiks ir ilgāks,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Viņš atzīst, ka glifosātu izmantošana nav pats labākais risinājums, tomēr no likumiskā viedokļa Latvijā tas ir atļauts. Taču esot arī valstis, kurās tie ir aizliegti.
“Sējumos, kuros savairojušās nezāles, lai atvieglotu ražas novākšanu un samazinātu ražas zudumus, graudaugu pilngatavības stadijā, bet ne agrāk kā septiņas dienas pirms ražas novākšanas, drīkst lietot herbicīdus, kuri satur glifosātu,” skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve (VAAD) Dace Ūdre. Viņa aicina iedzīvotājus un lauksaimniekus uz aktīvāku savstarpējo komunikāciju reizēs, kad šķiet, ka kaimiņu lauki tiek apstrādāti ar ķimikālijām. “Ne vienmēr patiesība ir tik biedējoša, kā liekas no malas. Var kaimiņam vienkārši pajautāt, ar ko viņš apstrādā laukus,” rosina D.Ūdre.
Jālieto pareizi
Tomēr, ja rodas aizdomas par nepareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, jāinformē VAAD, vai nu ierunājot ziņu uzticības tālrunī 67550944, vai arī informējot tuvāko VAAD reģionālo nodaļu. VAAD veic pārbaudi arī, ja zvanītājs ir vēlējies palikt anonīms, arī gadījumos, ja atsūtītas fotogrāfijas un konkrētās vietas koordinātas.
Pēc D.Ūdres teiktā, šogad dienestā saņemtas 43 iedzīvotāju sūdzības. Bez šiem gadījumiem VAAD speciālisti veic arī plānotās pārbaudes, kad pēc noteiktiem kritērijiem tiek atlasītas saimniecības, kurās tiek ņemti paraugi un pārbaudīts, vai viss atbilst normām.
VAAD atgādina par glifosātu saturošu līdzekļu pareizu lietošanu – ja glifosātu saturošu herbicīdu izmanto nezāļu iznīcināšanai sējumos, kviešiem, miežiem, auzām, rudziem un tritikālei jābūt pilngatavības stadijā (AS 89), kad sēklu mitrums ir zem 30 procentiem. Ražas novākšana atļauta ne ātrāk kā 7–10 dienas pēc lauka smidzināšanas, saskaņā ar ierakstu par nogaidīšanas laiku konkrētā līdzekļa marķējumā. Rapšu sējumus apsmidzina, kad sēklu mitrums ir zem 30 procentiem. Ražas novākšana atļauta ne ātrāk kā 10–14 dienas pēc lauka smidzināšanas, saskaņā ar ierakstu par nogaidīšanas laiku marķējumā. Zirņu un lauka pupu sējumus apsmidzina, kad sēklu mitrums ir zem 30 procentiem. Ražas novākšana atļauta ne ātrāk kā 7–10 dienas pēc lauka smidzināšanas, saskaņā ar ierakstu par nogaidīšanas laiku marķējumā.
Jāņem vērā, ka sēklai paredzētos laukus apstrādāt aizliegts un sējumam jābūt izlīdzinātam un vienmērīgi nogatavojušamies.
Augu aizsardzības līdzeklis jālieto, ievērojot norādes tā marķējumā – precīzi ievērojot devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā un nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai.
Nepareiza augu aizsardzības līdzekļu lietošana negatīvi ietekmē cilvēku, dzīvnieku veselību un vidi, kā arī rada tiešus zaudējumus pašam lauksaimniekam, jo tas ir pārkāpums, kura sekas var būt pat apsmidzinātās ražas iznīcināšana.
VAAD norāda, ka ir aizliegts glifosātu saturošus herbicīdus lietot kā desikantu kultūraugu nokaltēšanai. Tas ir normatīvo aktu pārkāpums, par ko paredzēts sods. Par šo pārkāpumu iespējamās sankcijas ir gan administratīvais sods, gan savstarpējās atbilstības pārkāpums ar sekojošiem platībmaksājumu samazinājumiem.
Savukārt, ja glifosātu saturošu herbicīdu lieto sējumu apsmidzināšanai pēc kultūraugu sējas (pirms sadīgšanas), tad kviešu, cieto kviešu miežu un auzu sējumus apsmidzina ne vēlāk kā 72 stundas pirms kultūraugu sadīgšanas. Zirņu, lauka pupu, rapšu, sinepju, eļļas linu, cukurbiešu, kāļu, rāceņu, sīpolu un puravu sējumus apsmidzina 48 stundu laikā pēc sējas. Augsnei jābūt kvalitatīvi sastrādātai – bez cilām un kunkuļiem, iesētajām sēklām jābūt pārklātām ar vismaz 1,5 centimetru biezu augsnes kārtu. Lieto īsmūža, daudzgadīgo nezāļu un labību-sārņaugu iznīcināšanai lauksaimniecībā neizmantojamās platībās, platībās pēc ražas novākšanas, papuvēs, augļu dārzos un skuju koku jaunajos stādījumos, aizsargājot koku stumbrus, platību sagatavošanai pirms daudzgadīgo stādījumu ierīkošanas, pirms kultūraugu sadīgšanas, pirms kultūraugu pļaujas.
Jāatceras, ka glifosātu saturoši augu aizsardzības līdzekļi ir vispārējas un sistēmas iedarbības herbicīdi, kas iznīcina visus zaļos augus.
Nav tik rožaini
Savukārt Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa atgādina, ka vēl šī gada sākumā visā Eiropā tika sākta parakstu vākšana Eiropas pilsoņu iniciatīvai aizliegt glifosātu – galveno aktīvo vielu virknē nezāļu apkarošanas līdzekļu, no kuriem populārākais ir raundaps.
Līdz 15. jūnijam vairāk nekā miljons Eiropas iedzīvotāju parakstīja Eiropas pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegumu, ES pesticīdu apstiprināšanas procesa reformu un saistošu mērķu noteikšanu pesticīdu lietošanas samazināšanai ES. Pilsoņu iniciatīvas organizētāji aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā parakstītāju prasības un neatjaunot glifosāta lietošanas licenci.
Latvijā iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu atbalstīja Latvijas Dabas fonds, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Biškopības biedrība, un petīciju parakstīja vairāk nekā 1000 cilvēku.
Nepieciešamais parakstu skaits pilsoņu iniciatīvai pret glifosātu sasniegts mazāk nekā piecu mēnešu laikā, un tās organizētāji skaidro, ka šī ir visātrāk parakstītā ES pilsoņu iniciatīva kopš 2012. gada, kad tika ieviests šāds likumdošanas instruments. Iniciatīvu parakstījuši pilsoņi no visām 28 ES valstīm.
Dāvids Švarcs (David Schwartz), pilsoņu iniciatīvs koordinators no “WeMove.EU”, komentējis: “Eiropas pilsoņi nav padevušies pesticīdu industrijas lobisma mēģinājumiem vai viņu maldinošajai zinātnisko pētījumu interpretācijai. Mazāk nekā piecos mēnešos vairāk nekā miljons ES pilsoņu pievienojās mūsu aicinājumam aizliegt glifosātu un samazināt pesticīdu lietošanu visā Eiropas Savienībā. Mūsu politiķiem jāsadzird šis vēstījums un jāaizsargā cilvēki un vide, aizliedzot bīstamo nezāļu apkarošanas līdzekli un veidojot mūsu nākotni brīvu no pesticīdiem.”
Balsošana par priekšlikumu notiks pirms 2017. gada beigām, kad arī beidzas glifosāta lietošanas ES licences termiņš.
Kā skaidro L.Brizga-Kalniņa, lai arī pilsoņu iniciatīva jau ir iesniegta, parakstu vākšana turpinās. Petīciju joprojām var parakstīt, tā paužot savu viedokli par glifosāta aizliegšanu un pesticīdu izmantošanas samazināšanu ES. To parakstīt iespējams www.stopglyphosate.org vai Latvijas Dabas fonda interneta mājas lapā.
Ar šo petīciju organizācijas aicina Eiropas Komisiju aizliegt glifosātu, reformēt pesticīdu apstiprināšanas procesu un noteikt obligātos termiņus pesticīdu izmantošanas samazināšanai ES. 2015. gadā Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) klasificēja glifosātu kā “iespējami kancerogēnu cilvēkiem”. Gada sākumā, aicinot iedzīvotājus arī Latvijā parakstīt šo petīciju, Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš uzsvēra: “Glifosāts ir visur. Tas ir mūsu laukos, uz mūsu šķīvjiem, mūsu ķermeņos. Tas ir arī viens no faktoriem, kas veicina strauju bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Labās ziņas ir tādas, ka mēs varam pasargāt sevi, savus bērnus un dabu, panākot glifosāta, Eiropā visbiežāk lietotā nezāļu iznīcināšanas līdzekļa, lietošanas aizliegumu.”
Savukārt Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis atzina: “Latvijā ik gadu lauksaimniecībā tiek izsmidzinātas vairāk nekā 3000 tonnas toksisku ķīmisku vielu, tai skaitā glifosāta. Daudzi cilvēki, iespējams, pat nemaz nav aizdomājušies, ka lielu daļu šo ķimikāliju viņi apēd brokastīs, pusdienās vai vakariņās. Ilgtermiņā tas var radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai.”
Jāatgādina, ka minētā petīcija tika izmantota kā Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas ir demokrātisks instruments, ar kura palīdzību Eiropas pilsoņi var nepastarpināti piedalīties ES politikas ietekmēšanā un veidošanā. Ja tiek savākts 1 000 000 parakstu, un tie nāk no vismaz septiņām dalībvalstīm, kas arī tika izdarīts jau līdz pusjūnijam, Eiropas Komisijai tagad būtu jāizstrādā likumdošanas priekšlikums glifosāta aizliegšanai Eiropā.
Dabas fonda pārstāvji apliecina, ka glifosāts ir visizplatītākā nezāļu apkarošanas līdzekļu aktīvā viela. Viņi uzsver, ka arvien vairāk zinātniski pētījumi parāda – glifosāts var radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai. ES regula 1107/2009 aizliedz izmantot pesticīdus, ja ir pietiekami daudz pierādījumu no testiem ar laboratorijas dzīvniekiem, ka šīs vielas var izraisīt vēzi. Šis aizliegums balstīts Pasaules Veselības organizācijas un Vēža izpētes aģentūras noteiktajos zinātniskajos kritērijos. 2015. gadā IARC klasificēja glifosātu kā “iespējami kancerogēnu cilvēkiem”. Tāpat ir pierādīta tā negatīvā ietekme uz vidi un bioloģisko daudzveidību. 2016. gadā Eiropas Komisija ierosināja atjaunot glifosāta izmantošanas apstiprinājumu uz vēl 15 gadiem. Tomēr ar sabiedrības spiedienu ES dalībvalstis neatbalstīja šo priekšlikumu. Komisija nolēma atcelt lēmuma pieņemšanu, kamēr saņems atzinumu no Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA). ES direktīva 2009/128/EC nosaka, ka pesticīdus var lietot tikai tad, ja visas citas metodes nedarbojas, un uzdod ES dalībvalstīm noteikt konkrētus pasākumus un mērķus, lai samazinātu kopējo pesticīdu lietošanas apjomu.
Cieš bioloģiskās saimniecības
“Tā kā starp bioloģiskajām un tradicionālajām saimniecībām ar likumu nav noteikta buferzona, no glifosātu lietošanas var ciest bioloģiskie audzētāji,” uz vēl vienu būtisku problēmu norāda L.Brizga-Kalniņa. Viņa skaidro, ka, tradicionālajā saimniecībā miglojot laukus ar glifosātiem, tie var nokļūt arī bioloģiskajās platībās kaimiņos. Viņu produkcija savukārt tiek regulāri pārbaudīta, un saimniecība var zaudēt bioloģiskās saimniecības sertifikātu, ja tiek konstatēta glifosāta klātbūtne. Dabas fonda pārstāve stāsta, ka dažās bioloģiskajās saimniecībās, ja to atļauj platība, zemnieki paši veidojot buferzonas, ko apstāda ar norobežojošu krūmu vai koku joslu, lai samazinātu iespējamību, ka miglojot herbicīdi nonāk viņu teritorijā.
Dabas fonda pārstāve arī apstiprina, ka ir valstis, kas, lai gan ES glifosāta lietošana ir atļauta, nacionālajā līmenī ir to aizliegušas vai noteikušas ierobežojumus to izmantot.
Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons gan noliedz, ka pārbaudēs pēdējo gadu laikā labībā būtu konstatēta pesticīdu klātbūtne. Viņš atzīst: “Ja tiek ievēroti visi pesticīdu lietošanas noteikumi, tad nekam kaitīgam nevajadzētu nokļūt pārtikā. Turklāt arī graudu pārstrādātāji, dzirnavas kontrolē pieņemtās labības kvalitāti un nekaitīgumu – tiek ņemti paraugi pesticīdu atlieku klātbūtnes noteikšanai, tai skaitā arī glifosfātu.”
Speciālists skaidro, ka dienests pesticīdu kontroli veic laboratoriski, ņemot pārtikas paraugus. Paraugi tiek ņemti saskaņā ar ES koordinēto pesticīdu atlieku pārtikā kontroles programmu un nacionālās pesticīdu atlieku kontroles programmu.
2016. gadā ES programmā uz pesticīdu atliekvielām analizēti rudzi, nacionālajā programmā – auzas, kvieši, mieži. Arī 2017. gadā ES programmā uz pesticīdu atliekvielām plānots analizēt rudzus, nacionālajā programmā – auzas, kviešus, miežus.
Akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils atzīst: “Likumdošana nenosaka, ka uzņēmumam būtu jāveic pesticīdu analīzes, tomēr paškontrolei ik gadu tiek veidoti vairāki iepirkto graudu vidējie paraugi, kas tiek sūtīti akreditētām laboratorijām uz pesticīdu analīzēm. Līdz šim nevienā paraugā pesticīdu līmenis nav pārsniedzis 2005. gada 23. februāra regulā 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes direktīvu 91/414, noteiktos līmeņus. No 2012. gada papildus citiem pesticīdiem tiek kontrolēts arī glifosātu līmenis graudos.”
Viņš gan piebilst, ka pagājušajā gadā “Dobeles dzirnavnieks” veicis analīzes četriem kviešu paraugiem, no kuriem divos paraugos glifosātu klātbūtne netika konstatēta, savukārt divos paraugos bijusi niecīga to klātbūtne.
“Rūpīga un precīza graudu kvalitātes kontrole pieņemšanas brīdī ir viens no galaprodukta kvalitātes garantiem, tāpēc katra krava tiek rūpīgi analizēta,” akcentē K.Amsils.
Viņš skaidro, ka, graudus pieņemot, katrai kravai tiek pārbaudīti tehniskie parametri, kas atspoguļo graudu kvalitāti, – mitrums, proteīna daudzums un kvalitāte, lipekļa daudzums un kvalitāte, cietes kvalitāte, rupjums, tīrība. Ļoti būtiski ir paņemt atbilstošu kravas vidējo paraugu un rūpīgi to novērtēt arī vizuāli un sensori. Graudiem ir jāsmaržo pēc maizes un druvas – jebkura cita neatbilstoša smaka liek vērīgāk pētīt piegādāto kravu, lai novērtētu, vai nav atrodami slimību vai kaitēkļu bojāti graudi. Vizuālais izskats arī ir svarīgs – svaigiem, veselīgiem graudiem jābūt atbilstošās kultūras krāsā (kvieši – brūngani, rudzi – zaļgani, auzas – zeltainas), tiem jābūt apaļīgiem, gludiem, grauda virsmai jābūt spodrai, nevis matētai, kāda tā varētu būt pēc ilgas glabāšanas. Ja izskats vai smarža neatbilst prasībām, tiek veiktas toksīnu analīzes, lai pārliecinātos, vai novirzes nav kaitīgas.
