Latvijas Lauku sieviešu apvienībai vēl ir bērnības gadi – rudenī paliks pilni trīs. Taču ņiprās dāmas uzņēmušas pamatīgus apgriezienus un oktobrī gādās par pirmās Baltijas valstu lauku sieviešu konferences viešņu pienācīgu uzņemšanu Jelgavā.
Latvijas Lauku sieviešu apvienībai vēl ir bērnības gadi – rudenī paliks pilni trīs. Taču ņiprās dāmas uzņēmušas pamatīgus apgriezienus un oktobrī gādās par pirmās Baltijas valstu lauku sieviešu konferences viešņu pienācīgu uzņemšanu Jelgavā.
Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes locekļu sanāksmē Staļģenē izglītības un aktivitāšu centrā «Līdumi» pagājušajā nedēļā starptautiskās konferences organizatoriskie jautājumi bija galvenā sarunu tēma. Taču dāmu tikšanās nudien bija iedvesmas pilna. Tā vien šķita, ka viņu seju izteiksmēs un acīs rakstīts: «Mēs varēsim, spēsim un mācēsim!» Un neba tikai rīkot veiksmīgas konferences, bet arī radīt lauku sievietes ikdienu gaišāku.
Protams, gaidāmā konference nav joka lieta, bet gan nopietns un atbildības pilns pasākums, kas lauku sievām Latvijā būs pirmo reizi. Tālab organizatorisko jautājumu ir daudz.
Vispār Lauku sieviešu apvienības darbības vadmotīvs ir izglītība. Apvienības padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane uzsver, ka izglītība ir pamats un tā atrisinās visu. Tādēļ lauku dāmas apmeklē dažādus seminārus arī ārvalstīs.
Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes locekle Maiga Krūzmētra darbojas organizācijā kopš tās dzimšanas brīža Bulduros 2000. gadā. Viņa uzņēmās anketējot noskaidrot citu locekļu viedokli par padomes darbu. Sievas kautrību bija metušas pie malas un godīgi atzina, kas patīk un kas ne. Dāmas vēlas iet līdzi laikam – ieklausīties citu veiksmīgu cilvēku pieredzē, paplašināt redzesloku, regulāri sazināties. Viņas ir gatavas iesaistīties, sadarboties un mācīties.«Mēs esam pateicīgas Zemkopības ministrijai, kas ir sapratusi, ka laukos sievietes spēj darboties un darīt brīnumus,» tā R.Freimane.
Starp debatēm gara stiprināšanai dāmas ieklausījās kādā nezināmas izcelsmes interesantā vecas sievietes lūgšanā. Mazs fragmentiņš: «Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā – līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve –, bet taisnība ir arī tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir nelabā augstākais sasniegums!»
