Ir gandarījums, ka lauku sievietes aktivizējas gan ekonomiskai, gan sabiedriskai darbībai.
Ir gandarījums, ka lauku sievietes aktivizējas gan ekonomiskai, gan sabiedriskai darbībai, pēc telefonakcijas «Zemgales Ziņās» savu prieku pauda habilitētā ekonomikas zinātņu doktore, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja un Jelgavas Zonta kluba viceprezidente Baiba Rivža.
Telefonakcijā iedzīvotāji tika aicināti paust savu viedokli par sieviešu nevalstisko organizāciju veidošanas iespējām, par vardarbību pret sievietēm un bērniem, kuras novēršanā iesaistījusies zonta organizācija, un par Ziemeļvalstu Ministru padomes mikrokredītu iegūšanas iespējām lauku teritorijās, kur projekta Latvijas puses kuratore ir LLU profesore Baiba Rivža.
Lai saņemtu mikrokredītu, sievietēm jāapvienojas
Skaidrojot «Ziņu» lasītājām mazā biznesa attīstībai domātā mikrokredīta saņemšanas iespējas, B.Rivža informēja par Ziemeļvalstu ministru padomes atbalstītā projekta principiem. Tie paredz savā nelielā biznesā ieinteresētu vismaz četru sieviešu apvienošanos grupā, kur viņas iegūst nepieciešamās ekonomiskās zināšanas, izstrādā katra savu (mediķa, friziera, dārzkopja u.c.) biznesa plānu, dalās pieredzē un kopīgi galvo par katras dalībnieces ņemto kredītu. Tas ir 500 latu bezprocentu kredīts, kuru Ziemeļvalstu ministru padome uz gadu izsniedz juridiskai personai – mikrokredīta grupas dalībniecei. Kad pirmās dalībnieces kredīts atdots, tādu pašu summu var saņemt nākamā, bet par kredītu saņemšanas secību vienojas pašas biznesa sievietes savā grupā.
Interesi par mazā biznesa attīstību izrādījusi arī Hipotēku un zemes banka, kas, pēc tās prezidenta Ineša Pfeifera teiktā, būtu gatava izsniegt mikrokredīta grupas dalībniecēm gan ne mazāk par 1000 latiem un ar nelielu procentu likmi.
Latvijā jau sekmīgi darbojas vairākas mikrokredīta grupas, tostarp arī Bauskas rajona Īslīcē, un B.Rivža aicina arī citas ieinteresētās zemgalietes sazināties ar viņu, lai iegūtu sīkāku informāciju.
Jelgavā mācīsies arī igauņi un lietuvieši
Lasītāji, kas interesējās par konkrētām studiju iespējām un nodrošinājumu, varēja uzzināt, ka jau Baltijas mēroga izglītības programmas statusā nākamgad LLU Ekonomikas fakultātē turpinās darboties Norvēģijas un Latvijas kopprojekta maģistrantūra agrobiznesā un ekonomikā. Nākamajā gadā tā uzņems 30 studentu – jauniešus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ar attiecīgām priekšzināšanām specialitātē un atbilstošu angļu valodas prasmi.
Pagaidām atliktas izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz līdzdalības maksu visiem studentiem, bet tiem, kuriem nākamgad nepaveiksies iekļūt budžeta finansējuma grupās, B.Rivža atgādināja, ka mācību maksas segšanai iespējams saņemt studiju kredītu, kas jāatdod 10 gadu laikā pēc augstskolas beigšanas. Jāņem gan vērā, ka studiju kredīts tiek piešķirts tikai akreditētu augstskolu vai programmu studentiem.
Joprojām ir spēkā arī studentu kreditēšanas noteikumi, kas jauniešiem dod iespēju studiju laikā saņemt 35 latus mēnesī un šo kredītu atmaksāt septiņu gadu laikā pēc augstskolas beigšanas.
Malaizijā izglītība ir finansiāli atbalstīta prioritāte
Zinot, ka Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja piedalījusies izglītības nākotnei veltītā pasaules līmeņa konferencē Malaizijā, telefonakcijā tika uzdots arī jautājums par šīs zemes izglītības sistēmu un pieredzi, ko varētu gūt Latvija. B.Rivža akcentēja, ka Malaizija no zemes, kur pirms 30 gadiem cilvēki miruši uz ielām, tagad pārvērtusies par valsti, kur nacionālais ienākums, rēķinot uz cilvēku, ir 1,4 reizes lielāks nekā Latvijā. Valsts attīstībā liels uzsvars tiek likts uz izglītību, īpaši akcentējot informācijas tehnoloģijas. Valsts sedz jauniešiem studijas labākajās ārvalstu augstskolās, lai pēc tam viņu zināšanas izmantotu pašmāju ekonomikas attīstībai.
Pēc 11 gadu mācībām vidusskolā malaizietis izvēlas koledžu vai universitāti. Pirms universitātes ir divu gadu bezmaksas «sagatavošanās studijas», bet pēc tam augstskolā – līdzdalības maksājums kredīta veidā. Ja absolvents trīs gadus nostrādā valsts iestādē, kredīts tiek dzēsts.
Malaizijā varēts arī kārtējo reizi pārliecināties, ka ekonomikas attīstības pamatā ir rūpniecība. Un vēl – ka nozīmīgs ir gan valsts, gan arī atsevišķu augstskolu tēls, ko pasaulei var sniegt ar interneta starpniecību.
– Latvieši, tāpat kā malaizieši, ir atzīti kuģotāji. Mūsu Jūras akadēmijai ir laba slava, to nevar nopirkt un to nedrīkst pazaudēt, – pārliecināta B.Rivža.
Sievietei un bērnam ir nepieciešama aizsardzība
Atsevišķa telefonakcijā bija jautājumu grupa par vardarbību saistībā ar Valsts prezidentes aicinājumu sieviešu sabiedriskajām organizācijām iekļauties tās apzināšanā un novēršanā. Jelgavas Zonta klubs piedalās arī Sorosa fonda – Latvija finansētajā projektā par rehabilitācijas palīdzību sievietēm un jaunietēm, kas nokļuvušas apcietinājumā.
Pārliecinot jautātājus par vardarbības problēmas aktualitāti Jelgavas rajonā, B.Rivža informēja, ka, pēc A.Kroģeres vadītās nevalstiskās organizācijas «Lauku sievietes – pret vardarbību» datiem, 1999. gadā reģistrēti 76 vardarbības gadījumi. No tiem 13 iesniegumu ir par vardarbību pret bērniem. Pieci no gadījumiem notikuši ģimenēs, divi – izglītības iestādēs, seši – citur. 46 personām ir atņemtas vecāku tiesības – tādējādi savās ģimenēs vairs nedzīvo 49 bērni.
Vardarbība nav tikai fiziska ietekmēšana, uzsvēra B.Rivža, norādot, ka, piemēram, ikviens no Elejas bērnu nama iemītniekiem, kuru pašlaik ir 72, ir pārcietis ja ne fizisku, tad psihisku vardarbību. Viens no virzieniem, kurā vēlas darboties Zonta klubs, ir dot cietušajiem iespēju saņemt palīdzību, sniegt informāciju par iespējamo psiholoģisko un sociālo atbalstu. Šādu padomu, kur katrā gadījumā vērsties pēc profesionālas palīdzības, pašlaik var saņemt pie Zonta kluba dalībnieces Asjas Korotkovas (telefons 9188950), pie organizācijas «Lauku sievietes – pret vardarbību» vadītājas Astrīdas Kroģeres (9211093 vai 3050167). Zonta klubs domā arī par projektu, lai varētu ierīkot tā dēvēto «karsto telefonu».
Liels prieks B.Rivžai bija par savulaik Ekonomikas fakultāti beigušo Ingūnu Ušvili no Ozolniekiem, kas piezvanīja, lai piedāvātu savu līdzdalību zontiešu aktivitātēs, kas saistītas ar bērnu aizsardzību.
– Sieviete, būdama pieaugusi, vēl var parūpēties par sevi, bet bērns ir patiesi neaizsargāts, – sacīja Ingūna Ušvile.
Savukārt B.Rivža vēlreiz apliecināja, ka zontiešu aktivitātes šogad un turpmāk būs veltītas arī šīs problēmas risināšanai.
