Izglītības pārvaldes speciālisti sešu dienu laikā novērtēja 26 lauku skolu gatavību jaunajam mācību gadam.
Izglītības pārvaldes speciālisti sešu dienu laikā novērtēja 26 lauku skolu gatavību jaunajam
mācību gadam.
Katrā rajona mācību iestādē komisijas klātbūtnē skolu direktori analizēja padarīto, runāja par iecerēto un stāstīja par jaunā mācību gada prioritātēm, informēja par skolu budžetu.
– Lielākās izmaiņas ir tās, ka skolas aizvien vairāk domā par paplašināšanos, – secina rajona Padomes Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle. – Par to liecina Staļģenē un Lielvircavā izveidotie internāti, Zaļeniekos atvērtā mācību darbnīca. Vilcē skolēnus un skolotājus priecē jaunais stadions, Glūdā – mājturības kabinets.
U.Gāle atzīst, ka paveikts ir daudz un par katru skolu var pateikt kaut ko labu.
Skolām remontdarbu izdevumus sedz pagasts, līdz ar to izdevumu summas ir atšķirīgas. Dažās skolās pagasta iespējas papildinājuši arī sponsoru un vecāku līdzekļi.
Lielākās problēmas, ar kurām lauku skolām vajadzēs saskarties, uzsākot jauno mācību gadu, ir angļu valodas un matemātikas skolotāju trūkums vairākās lauku skolās. Tomēr kopumā komisijas locekļi, pēc Izglītības pārvaldes vadītāja teiktā, ir pozitīvu emociju pārpilni. Šogad esot vērojama aktīvāka sadarbība starp skolotājiem, vecākiem un pagastu padomēm. Kā vēl vienu pozitīvu tendenci viņš nosauc skolēnu skaita palielināšanos lauku skolās.
– Agrāk skolēni no rajona devās mācīties uz pilsētu, tagad šī kustība pavērsusies pretējā virzienā. Īpaši tas vērojams Aizupes un Lielvircavas skolās, kur pilsētas bērnu skaits nav mazāk par desmit. Izglītības kvalitāte lauku skolās ir tikpat augstā līmenī, kā pilsētas mācību iestādēs, – apgalvo pārvaldes vadītājs.
