Šajā nedēļā bija gan darbs, gan atpūta. Kaut arī pirmdiena oficiāli skaitījās brīvdiena, atpūtos no ikdienas darba LLU Ekonomikas fakultātē, kur esmu profesora K.Špoģa asistente, taču kārtoju Jauno zemnieku kluba lietas – rakstīju subsīdiju atskaiti.
Šajā nedēļā bija gan darbs, gan atpūta. Kaut arī pirmdiena oficiāli skaitījās brīvdiena, atpūtos no ikdienas darba LLU Ekonomikas fakultātē, kur esmu profesora Kazimira Špoģa asistente, taču kārtoju Jauno zemnieku kluba lietas – rakstīju subsīdiju atskaiti. Kā zināms, subsīdiju nolikumā naudiņa paredzēta arī nevalstiskajām organizācijām, tādēļ pavasarī uzrakstījām projektu un saņēmām subsīdijas. Esam šo naudu lietderīgi izmantojuši – organizējām seminārus, citus pasākumus un nodibinājām vērtīgus kontaktus.
Otrdiena bija svētku diena katram mums un visai mūsu valstiņai kopumā. Tos pavadīju ģimenes lokā. Rīkojām svinīgas pusdienas un vakariņas, kā arī pa televizoru skatījāmies parādi, novērtējot mūsu bruņoto spēku ekipējumu. Jāteic, ka manī mīt patriotisma gariņš. Esmu nonākusi pie atziņas, ka patriotisms cilvēkā rodas pēc ceļojumiem uz citām zemēm. Šoruden bija izdevība būt Šveicē un mācību ekskursijā Krievijā. Salīdzinot tur redzēto ar šeit notiekošo, sapratu, kas ir Latvija un ko tā nozīmē man. Tā ir ne vien vieta, kur esmu dzimusi un augusi, bet arī valsts, kurā gūstu zināšanas un ar savām idejām pati varu dot kaut ko citiem cilvēkiem.
Starp citu, patriotisma gars valdīja arī trešdien, skatoties sīvo futbola maču Latvija – Turcija. Tā bija lielā “fanošana”. Šķiet, psiholoģiska spriedze valdīja ne vien skatītājos, bet arī mūsu spēlētājos. Diezin cik jauki nav, kad spēlē no sirds, bet no tribīnēm lido visāda draza. Ir liels gandarījums, ka arī Latvija kaut ko var jeb, kā nākamajā dienā varēja lasīt internetā, mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Trešdien un ceturtdien bija vienkāršas darba dienas – pagāja doktorantu studiju procesa koordinēšanā. Vēl kopā ar profesoru K.Špoģi strādājām pie viņa biogrāfijas grāmatas otrā izdevuma, kas drīz varētu ieraudzīt dienas gaismu.
Savukārt piektdien gatavojos šodienas Jauno zemnieku kluba Ražas ballei. Tās laikā būs mazliet neformāla prezentācija par to, kas padarīts šā gada laikā. Mans uzdevums bija sagatavot informāciju, kā gāja vasaras braucienā uz Austriju. Turp devāmies (biju grupas līdere) projekta “Soli pa solim” ietvaros.
Uz Ražas balli Cēsu rajona Stalbes kultūras namā aicināti kluba biedri kopā ar saviem draugiem, radiem, kaimiņiem un laikabiedriem. Tā mēs visi kopā ceram pavadīt līksmu vakaru ar dejām, spēlēm un uzkodām. Lai tie lauki dimd!
Jauno zemnieku klubam ik gadu tradicionāli ir pieci pasākumi – kongress, konkurss/viktorīna, ražas balle, laivu regate un sporta spēles. Tā kā Latvijā klubam ir 20 nodaļu, pamainām pasākumu norises vietas. Piemēram, pērn Ražas balle notika Bauskā.
Rīt noteikti būs atelpa pēc balles un enerģijas uzņemšana jaunajai darba nedēļai.
