Pašā vasaras viducī savu vārdu godina ļoti retu vārdu īpašnieki – Laumas, Ilvari un Halinas.
Pašā vasaras viducī savu vārdu godina ļoti retu vārdu īpašnieki – Laumas, Ilvari un Halinas. Lai prieks un saule šodien ielīst jūsu sirdīs!
Jelgavas slimnīcas Rentgena nodaļas laborante Lauma Linde atzīst, ka ir reta vārda īpašniece, lai arī pēdējā laikā vārds atguvis otro elpu, jo jaunie vecāki aizvien vairāk savas meitiņas sauc par Laumiņām. Taču viņa nevienu vārdamāsu nepazīst. “Īpaši mammai par savu vārdu neesmu jautājusi. Šķiet, toreiz tas bija rets un skaists meitenes vārds,” teic gaviļniece.
Laumas kundze ir vidzemniece, dzimusi Smiltenes pusē, pēc pamatskolas devusies uz Rīgu mācīties medicīnas skolā, pēc kuras nosūtīta strādāt uz Jelgavu. “Pirms 43 gadiem ierados savā pirmajā darbavietā Jelgavā un sāku strādāt vecās slimnīcas Radioloģijas nodaļā. Tagad atrodamies jaunajā slimnīcā, bet kolektīvs saglabājies vecais. Tas ir brīnišķīgi,” smaidot atzīst Lauma. Pateicoties draudzīgajam kolektīvam un jaukajiem kolēģiem, viņa savai pirmajai un vienīgajai darbavietai palikusi uzticīga. Kopā ar kolēģiem Laumas kundze katru gadu svin arī savu vārdadienu. Pagājušajā gadā tas noticis gaviļnieces dārzā, bet šogad kopā ar ģimeni Laumas kundze dosies atpūsties pie jūras, un, iespējams, līdzi atbrauks arī kāds kolēģis.
Laumas kundzei sācies atvaļinājums, un viņa jau pirmajā dienā steigšus devās uz dārzu. Dārzs ir viņas sirdsprieks, jo tur var atpūsties un gūt jaunus spēkus. “Atvaļinājumā vairāk iznāk būt kopā arī ar meitas Lāsmas ģimeni, mazdēliņiem Tomu un Aldi. Noteikti aizbraukšu arī uz atgūtajām tēva mājām Smiltenē, kurās esmu piedzimusi un no kurām kopā ar ģimeni 1949. gadā mūs izsūtīja uz Tomsku. Biju no sirds laimīga, ka pēc daudziem gadiem atkal varēju piekļauties vecajai mājai un sajust tās smaržu,” asarām acīs atzīst Laumas kundze.
Gaviļniecei uzticīgs un mīļš ir dzīvesdraugs Vilnis, ar kuru pirms 39 gadiem dejots pirmais kāzu valsis. “Viņš bija tas, kura dēļ paliku Zemgalē. Kā vidzemniecei man nebija viegli pieņemt zemgaliešu spītu, bet, šķiet, tagad jau esmu iedzīvojusies,” secina gaviļniece.
