Drūmas dienas pienākušas Jelgavas ar parādiem bagātākajam pašvaldības uzņēmumam. Kā nu ne – dzīvoja tas laimīgi, pārtikdams no tā, ko izsūca no saviem «likumīgajiem» pavalstniekiem.
Drūmas dienas pienākušas Jelgavas ar parādiem bagātākajam pašvaldības
uzņēmumam. Kā nu ne – dzīvoja tas laimīgi, pārtikdams no tā, ko izsūca no saviem
«likumīgajiem» pavalstniekiem. Dzīvoja neviena netraucēts, piemērodams likumus pēc sava ģīmja un līdzības, bet tarifus – pēc «ikdienišķās» nepieciešamības.
Nu tam laupīts gods un cieņa, par ko iesniegta prasība Jelgavas tiesā.
Grūti spriest, kādā veidā noticis pats «laupīšanas process». Iespējams, ka uzņēmuma nevainības atņēmējs nolijis pār to kā lietus, varbūt parādījies vērša vai laulātā drauga izskatā. Grieķu mitoloģijā šādiem «atgadījumiem» vienmēr bijušas sekas – visbiežāk spraunu dieva dēlu veidolā. Latviešu mūsdienu mitoloģija vēl tikai top, taču Jelgavas Siltumtīklu (STU) mītiskā «goda lieta» tajā pelnījusi atbilstošu vietu ar visiem tās «rezultātiem».
Kāds bija Jelgavas Siltumtīklu gods pirms tā laupīšanas, domājams, var spriest katrs, kurš izmanto šā uzņēmuma pakalpojumus un kuram iznācis kaut reizi saskarties ar tā darbiniekiem. Taču par STU «godu» un «cieņu» liecina ne tikai cilvēku pozitīvi vai negatīvi iespaidi, bet arī daudzskaitlīgi fakti, kas fiksēti dažādu institūciju veikto pārbaužu aktos. Galu galā – arī uzņēmuma finansiālais stāvoklis.
STU ir radījis iedzīvotājiem vērā ņemamu precendentu – kā aizstāvēt, teiksim, nevis godu, bet savas intereses. Domājams, Jelgavas iedzīvotāji sekos STU priekšzīmei. Tāpat cerams, ka atradīsies cilvēki, kas pratīs pārstāvēt viņu intereses tiesā.
Jelgavas Siltumtīkli par uzņēmuma godu un cieņu aizskarošiem uzskata 18 izteikumus, kas publicēti «Zemgales Ziņās» šādās publikācijās: «Sargasi Jelgavā» (5.05.1999.); «Lauzto siržu nams» (6.05.1999.); «Mums ir ar ko lepoties» (9.06.1999.); «Domē saplaukuši kaktusi» un «Citadele asarām netic» (21., 23.10. un 2.11.1999.). STU prasa Jelgavas tiesai piedzīt no «Zemgales Ziņām» mantisko kompensāciju 15 000 latu apmērā, kā arī tiesas izdevumus.
Kā uzskata Jelgavas Siltumtīkli, zemāk publicētie apgalvojumi neatbilst patiesībai un «šādas nepatiesas informācijas sistemātiska izplatīšana kontekstā ar pārējo rakstu saturu rada sagrozītu priekšstatu par patiesajiem lietas apstākļiem, izraisa sabiedrības nepamatotu neuzticību» pret uzņēmumu.
«1998. gada pašvaldības dzīvojamā fonda mājās esot uzstādīti 87 siltummezgli. Tā esot. Taču papīru, kas apliecinātu, ka siltummezgli nav tikai cilvēku iedomas, bet tiešām eksistē un ir nodoti (pieņemti) ekspluatācijā atbilstoši Domes noteiktajai kārtībai, vienkārši nav.»
«No iedzīvotājiem informācija par to, kādas ir siltummezglu uzstādīšanas patiesās izmaksas (pa pozīcijām), tikusi slēpa. Savukārt Siltumtīkli un šā uzņēmuma vadītājs G.Dupužs nepārtraukti ignorē Domes un tās administrācijas lēmumus un rīkojumus.»
«Ar ko var izskaidrot faktu, ka būvremontu darba faktiskās izmaksas atšķiras no sākotnējās tāmes par 35%!»
«Vairāki pieņēmumi liek domāt, ka Jelgavā pēdējo dažu gadu laikā slepeni darbojušās sarkano khmeru brigādes, kas mērķtiecīgi dienu no dienas iznīcinājušas Siltumtīklu grāmatvedības dokumentus, tādējādi visnotaļ apzinīgajiem šā uzņēmuma vadītājiem laupot iespēju pierādīt, ka trūkstošais pusmiljons nav tikai fikcija uzņēmuma nožēlojamā finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bet balta un svēta patiesība.»
«Pusmiljons atrasts nav un, visticamāk, arī netiks.»
«No deviņpadsmit pašvaldības uzņēmumiem vienpadsmit 1998. gadā strādājuši ar zaudējumiem, tai skaitā Jelgavas Siltumtīkli. Atgādināsim: šā uzņēmuma vadītājs atļaujas sistemātiski ignorēt Domi un tās lēmumus.»
«Divpakāpju tarifu par nelikumīgu atzinusi Energoapgādes regulēšanas padome un – sekojot tās priekšzīmei – arī Jelgavas Dome.»
«Šodien – četrus gadus pēc līguma noslēgšanas – pilsēta pēc būtības ir bankrotējusi. Dome (Siltumtīklu uzņēmums) nav spējusi šajā laikā samaksāt pat aizdevuma procentus. Piemēram, procenti Ls 262 294 apmērā par aizdevuma izmantošanu 1997. gadā netika samaksāti un ir ieskaitīti kopējā aizdevuma parāda summā. Rezultātā iedzīvotāji būs spiesti maksāt ne tikai par aizdevumu, tā «apkalpošanu» un procentus, bet arī soda procentus, kas tiek rēķināti par katru nokavēto maksājuma dienu.»
«Zem tarifiem apslēpts desmitiem nelikumību.»
«1999. gada 21. oktobrī pilsētas administrācijas vadītājs J.Strods Domes sēdē nāca klajā ar «sensacionālu» ziņu: deputāti tiekot regulāri dezinformēti par finansiālo stāvokli Siltumtīklos. Pretēji publiskotajai informācijai par ļoti labo iekasējumu procentu reālais stāvoklis ir šāds: parādi par piegādāto siltumenerģiju, salīdzinot ar 1998. gadu, ir palielinājušies par 1 000 000 latu.»
«Jelgavas iedzīvotāji par siltumenerģiju maksā nepamatoti vairāk nekā citās pilsētās. Salīdzinot ar lielu daļu citu pilsētu – pat divkārt. Rezultātā – iedzīvotāju parādu miljoni, kas ar katru gadu palielinās un šajā gadā sasnieguši rekordaugstu atzīmi.»
«Paralēli tam pilsētas bankrotu tuvinājusi Siltumtīklu vadības nelikumīgā rīkošanās ar kredīta līdzekļiem. Tā sauktais siltumtīklu rehabilitācijas projekts būtībā bijis likumu un citu normatīvo aktu ignorēšanas process.»
«Neba velti gan Domes priekšsēdis, viņa favorīti un STU vadība visiem iespējamiem līdzekļiem slēpuši informāciju, kas nelikumības un patieso stāvokli parādītu dienas gaismā.»
«Atslēdzniekiem un šoferiem STU ir lielākas algas nekā Saeimas deputātiem, LR ministriem un pat Valsts prezidentam. Piemaksu veidā STU darbinieki saņem Ls 400, 500 un pat vairāk nekā 600 mēnesī.»
«Turklāt daudzos gadījumos par šādām piemaksām uzņēmuma grāmatvedības dokumentos nav atrodamas uzņēmuma vadītāja pavēles vai rīkojumi, vispār – nekādu (!) grāmatvedības dokumentu, kas pierādītu šo summu izmaksu likumīgumu. Daudzus dokumentus galvenā grāmatvede nav akceptējusi, bet citos gadījumos grāmatvede patvaļīgi izmaksājusi darbiniekiem iespaidīgas summas. Savukārt tad, kad šādas uzņēmuma vadītāja pavēles ir, nauda strādājošiem nav tikusi izmaksāta. STU darbinieki pamanās pat atvaļinājuma laikā saņemt Ls 600 algu (vienlaicīgi ar Ls 750 atvaļinājuma naudas). Pilsētas administrācijas apstiprinātie štatu saraksti tiek rupji pārkāpti, par desmitiem tūkstošu latu pārsniedzot algu fondu.»
«Par pakalpojumu izpildi un preču piegādi ar firmām netiek slēgti līgumi, netiek rīkoti konkursi gadījumos, kad to nosaka likums. Nav līgumu arī ar patērētājiem. Materiālās vērtības desmitiem tūkstošu latu apjomā netiek glabātas noliktavās, bet mistiski atrodas pie STU darbiniekiem.»
«STU ir prakse, ka saimnieciskos un darba līgumus neslēdz tā vadītājs, ka pavēles un norādījumus, kas obligāti visiem uzņēmuma darbiniekiem, izdod personas, kurām nav tiesību to darīt.»
«Siltumenerģijas zagšanu piekopuši arī STU darbinieki (to iztirzāsim turpmākajos šīs publikāciju sērijas rakstos).»
