Jelgavas Mūzikas koledžas 5. kursa audzēknis, grupas «Auri» solists, tērvetnieks Lauris Reiniks šīs vasaras priekus baudīja Amerikā, kur bija viens no skolotājiem pasaules bērnu nometnē Bleirstounā (Blairstown).
Jelgavas Mūzikas koledžas 5. kursa audzēknis, grupas «Auri» solists, tērvetnieks Lauris Reiniks šīs vasaras priekus baudīja Amerikā, kur bija viens no skolotājiem pasaules bērnu nometnē Bleirstounā (Blairstown).
Daudzi apskauž un saka: Laimīgais Lauris! Viņš nenoliedz, ka tāds patiešām ir, jo šovasar jau otro reizi 19 gadus vecajam jauneklim bija iespēja braukt uz tālo sapņu zemi Ameriku. Pirmoreiz Lauris Amerikā pabija pirms dažiem gadiem, kad divus mēnešus savas zināšanas papildināja Losandželosas vidusskolā. Šovasar viņš uz Ameriku brauca, lai strādātu par skolotāju.
Konkurenti – no visas Baltijas
Pagājušā gada oktobrī Lauris pieteicās Rīgā Starptautiskajā apmaiņas centrā uz konkursu. Centra programmā ietilpst Baltijas valstu jauniešu iekārtošana dažādās pasaules valstu nometnēs par audzinātājiem. Katru gadu ir ļoti daudz gribētāju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas (vairāki simti pretendentu uz vietu). Konkursa dalībniekiem jāaizpilda anketas un jāiesniedz rekomendācijas no skolas vai darba vietas.
Bez mūzikas Laura sirdslieta vēl ir zirgi. Daudz sava brīvā laika viņš pavada Tērvetes staļļos, kur trenējas jāšanas sportā, tādēļ nometnē viņš vislabprātāk gribēja mācīt bērnus jāt ar zirgiem. Lauris atzīst, ka pēc konkursa pirmās kārtas atlases, kad tika nosaukts jau daudz mazāk pretendentu, cerības tikt uz ASV bijušas manāmi lielākas.
Konkursa otrajā kārtā uz Latviju brauca paši amerikāņi un aci pret aci tikās ar Baltijas valstu jauniešiem. Pārrunas notika angļu valodā, tādēļ valodas prasmei bija jābūt nevainojamai. Visa apkopotā informācija tika sūtīta uz centrālo mītni Amerikā, kurā mitinās visu ASV nometņu vadītāji, kopskaitā 800.
Biju pārsteigts, ka jau pirmajā nedēļā pēc konkursa otrās kārtas saņēmu atbildi, ka mani ir izvēlējusies YMCA (Young Men Christian Association) organizācija Ņūdžersijas štatā, kurai pieder daudzas tā sauktās «CAMP MASON», stāsta Lauris.
Viņš bijis bezgala priecīgs, kad aicināts kravāt ceļasomas un jūnija beigās doties pie saviem audzēkņiem uz Ameriku.
Ierašanās nometnē
Lauris šovasar bija vienīgais no Baltijas valstīm, kas savā vecumā Amerikā strādāja par nometnes vadītāju. Jau Ņujorkas lidostā viņu sagaidīja un ar ierašanos apsveica YMCA organizācijas pārstāvji. Viņi Lauri nogādāja uz semināru Kalifornijas Universitātē, kur jaunajiem vadītājiem no visiem kontinetiem tika stāstīts par dzīvi un darbu nometnēs. Vadītājiem bija jāzina, kā reaģēt uz jebkuru ekstremālu radušos situāciju, piemēram, kā rīkoties, ja bērns kļuvis bēdīgs un skumst pēc mājām, vai arī audzināmo vidū radušās kādas domstarpības.
YMCA organizācija daudz strādā pie bērnu garīgās attīstības, profesionālās izaugsmes un labas sabiedrības veidošanas. Uz nometni bija atbraukuši bērni no visām pasaules valstīm. Pārsvarā tās bija turīgu un labi situētu vecāku atvases. Divu nedēļu ilga uzturēšanās nometnē vecākiem izmaksāja gandrīz 1000 ASV dolāru.
Dzīve nometnē
Nometne sastāvēja no pieciem ciematiem ar sešām mājiņām katrā. Vienā ēkā dzīvoja divi vadītāji un apmēram 11 bērni. Tā kā tā bija divu nedēļu ilga nometne, tad pēc pāris nedēļām audzēkņi mainījās. Gada laikā nometnē pabija ap 2000 bērnu. Vairums no viņiem bija amerikāņi, bet daudzi bija atbraukuši no citiem kontinentiem. Šovasar no Baltijas valstīm nometnē bija tikai viens igauņu audzēknis, pagājušovasar Amerikā atpūtusies arī bērnu grupiņa no Latvijas.
Lauris strādāja lielo zēnu nometnē, un viņa audzināmie bija 14 16 gadu veci. Viņa kolēģis bija amerikānis Guario, kas bija arī lielo zēnu ciemata vadītājs. Latviešu puiša «ieņemamais amats» paralēli citiem darbiem un sabiedriskajai dzīvei nometnē bija zirgu instruktors.
Interesants bija dienas režīms. Cēlos septiņos no rīta un gāju uz staļļiem barot zirgus. Bērni modās nedaudz vēlāk, pēc tam visi gājām dušās, tad kopā devāmies uz sapulci, kur ciemata vadītājs informēja par dienas tālākajām norisēm nometnē. Pēc sapulces visiem bija jādodas pie masta, kur svinīgi tika pacelts ASV karogs, stāsta Lauris.
Ap pusdeviņiem visi sēdāmies pie brokastu galda. Kas vēlējās, lai viņu galdiņš tiktu pirmais apkalpots, centās sev piesaistīt pēc iespējas lielāku uzmanību.
Katra grupa to darīja citādāk: citi dziedāja, citi kaut ko skaļi skaitīja, citi vienkārši ritmā sita plaukstas.
Kad visi bija ieturējuši brokastis, varēja sākties nodarbības. Nevienam nekas netika uzspiests, bērni paši varēja izvēlēties nodarbības, kurās piedalīties: tās varēja būt dažādas sporta spēles, riteņbraukšana, jāšana ar zirgiem, kanoe airēšana, ūdensaerobika, peldēšana, šaušana ar loku un ieročiem, dažādi mākslas pulciņi, dejošana, pārgājieni. Audzēkņiem dienā bija jāpiedalās vismaz trijās nodarbībās. Kad tās bija beigušās, visi devāmies vakariņās, pēc kā dalībniekus gaidīja dažādas vakara aktivitātes.
Par Latviju nezināja nekā
Lauris uzskata, ka visinteresantākais un vērtīgākais nometnē bijis starptautiskais vakars. Katram nometnes vadītājam bija jāpārstāv sava valsts, jāizveido fotogrāfiju stends un tā jāstāsta par savu zemi.
Ilgi domāju, ko stāstīt par Latviju, jo reti kurš bērns zināja, kas tā ir un kur atrodas. Uz kartes rādīju, ka Latvija atrodas uz dienvidiem no Somijas, stāstīju, cik tajā ir iedzīvotāju, rādīju fotogrāfijas no Dziesmu svētkiem un stāstīju par tiem, atceras Lauris.
Otrs starptautiskais vakars risinājās talantu šova veidā. Vadītāju mājas uzdevums bija sagatavot kādu priekšnesumu, kas raksturotu viņu valsti un tautu. Lauris atzīst, ka šis bijis viens no viņa grūtākajiem uzdevumiem. Ja citas zemes pārstāvēja vairāk vadītāju, tad Latviju Lauris viens pats.
Savu uzstāšanos sāku ar «Div’ pļaviņas es nopļāvu», ar lielu patriotismu stāstīju par Latviju, rādīju Jelgavu, kurā mācos un Tērveti, kurā dzīvoju. Bērniem tas likās interesanti, viņi klausījās muti pavēruši, priecājas Lauris.
Savu priekšnesumu Lauris beidzis, nodziedot Latvijas himnu.
Tādu reakciju Lauris necerēja sagaidīt, viņš pat uz brīdi esot apjucis, pēc dziedāšanas nezinājis, kā pateikties par izrādīto cieņu. Bērni nākuši klāt un teikuši, cik skaisti skanot mūsu valsts himna. Amerikā tā izskanējusi aizkustinoši un cēli.
Lauris Amerikā iepazinies ar kādu brīnišķīgu meiteni Stāru (angl.val. star zvaigzne) 15 gadus jaunu amerikānieti, daudzu Amerikas muzikālo konkursu uzvarētāju. Vakaros Stāra kopā ar Lauri nometnē bieži koncertēja. Pārsvarā tās bija Laura sacerētās un komponētās dziesmas. Stāras balss esot ļoti līdzīga Vitnijas Hjūstones (Vhitney Houston) balsij. Lauris uzaicinājis Stāru pavasarī atbraukt uz Latviju un būt festivāla «Saules zaķis ’99» viešņai. Ja viss izdosies kā iecerēts, jau šajā pavasarī talantīgā amerikāniete būs Rīgā un varbūt arī Jelgavā.
Nometnē svinētas arī dzimšanas dienas. Tajās jubilāram izcepta liela torte, kas kopīgi ar mājiņas biedriem vakarā notiesāta. Laiks nometnē paskrējis zibenīgi, bet labie iespaidi un atmiņas paliks mūžīgi.
Amerika ir mana sapņu zeme, tādēļ skaidri zinu, ka nākamajā vasarā uz turieni atkal braukšu. Gribētu ilgāku laiku tur padzīvot, jo, man pašam par brīnumu, visus trīs mēnešus gribējās palikt tur, uz mājām nemaz «nevilka», brīnās Lauris.
Mājās – tukšām kabatām
To, ka Amerikā daudz naudas var notērēt vienā momentā, Lauris pārliecinājās pats.
Nometnē sapelnīto naudu Lauris atstāja Amerikā.
Es uz turieni nedevos, lai nopelnītu, bet gan lai apskatītu Ameriku un izbaudītu tās saldo dzīvi, tādēļ mājās pārbraucu ar dažiem santīmiem kabatā.
Latvijā Lauri gaida jauni darbi un pārsteigumi. Viņa galvenais uzdevums ir labi pabeigt mūzikas koledžas pēdējo kursu.
Veiksmīgi strādāt savā darba vietā Latvijas televīzijā , kur ik pārsestdienu viņš vada raidījumu «Nošu spēles», un labi nodziedāt Itālijā, kur Lauris patlaban atrodas koncertturnejā ar savu kori. Viņš nav atmetis arī domu kopā ar savu grupu «Auri» ierakstīt vēl vienu audiokaseti. Lai viņam izdodas!
