36 gadus vecais jelgavnieks Lauris Zīverts ir pirmais numurs pirms gada Artusa Kaimiņa dibinātās partijas “KPV LV” (“Kam pieder valsts?”) sarakstā. Precējies, trīs bērnu tēvs. Darbojas medicīnas iekārtu servisa jomā, kā arī strādā pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA “Jelgavas poliklīnika”. Runā piecās valodās.
– Kāpēc iesaistījāties politikā un nolēmāt kandidēt pašvaldības vēlēšanās?
Esmu jelgavnieks. Mācījos arī Jelgavas Mūzikas skolā. Esmu absolvējis LLU Tehnisko fakultāti, to pašu, ko pilsētas mērs Andris Rāviņš, arī strādāju Jelgavā. Ikdienā saskaroties ar pilsētā piedāvātajiem pakalpojumiem un zinot domes darbu arī no “aizkulisēm”, rodas neapmierinātība. Viens variants ir kurnēt, otrs – kaut ko darīt lietas labā. Agrāk gan domāju, ka politikā neiesaistīšos. Nesaskatīju iespējas darboties kādā no esošajām varas partijām, kas dotu iespēju kaut ko pozitīvi mainīt. Taču, kad Artuss Kaimiņš sāka veidot partiju, sapratu, ka man ir jābrauc uz dibināšanas kongresu. Ja es to nedarīšu un tādu nedarītāju būs daudz, tās partijas nemaz nebūs.
Patiesībā Jelgavā ir daudz jaunu cilvēku, kuri gribētu iesaistīties politikā, taču viņi baidās to darīt. Man ir zināmi Jelgavas domes darbinieki, kas palikuši bez darba šajā institūcijā, visticamāk, tāpēc, ka mēģināja atbalstīt partiju, kuras nosaukums nesākas ar burtu “z”.
– Lūdzu, komentējiet savas partijas priekšvēlēšanu programmu?
Tajā ir četri punkti. Pirmo nosacīti var saukt “Tava nauda”. Šajā punktā apkopoti jautājumi par iedzīvotāju regulāro maksājumu kontroles un pārredzamības uzlabošanu. Piemēram, dzīvokļu komunālie maksājumi vismaz pusei jelgavnieku, kas saņem minimālo vai nedaudz lielāku algu, ieņem ievērojamu daļu ģimenes budžetā. Mūsu partijai šaubas rada Jelgavas pašvaldības un SIA “Kulk” ekskluzīvais līgums par pakalpojuma pirkšanu uz 25 gadiem. Kurš gan negribētu garantētu biznesu uz 25 gadiem! Mērs Andris Rāviņš skaidro, ka atkritumu saimniecība ir dārgs bizness un, lai tajā investētu, uzņēmējam vajadzīga stabilitāte, taču ievērojamas investīcijas es šajā uzņēmumā neredzu. Šur tur vēl atkritumus izved ar veco padomju laika “mazu”. Man nav saprotams, ka Ozolnieku novadā, kur atkritumus izved “Clean R”, par 240 litru konteinera izvešanu jāmaksā 2,49 eiro, bet trīs kilometrus tālāk Jelgavā, Strautu ceļā, kur tos izved “Kulk”, – 4,48 eiro. Abi brauc uz to pašu “Brakšķu” izgāztuvi.
Otrā prioritāte “Tava drošība” saistās ar mazāk aizsargātajiem cilvēkiem, kuri ir uz sociālās atstumtības robežas, piemēram, daudzbērnu ģimenes. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem arī mūsu ģimenei, kurā aug trīs bērni, bērnudārzs pienākas bez rindas. Taču, kad šāda vajadzība radās, pēkšņi izrādījās – bērnudārzu mums atsaka, jo neesam uzrakstījuši prioritāro iesniegumu par to, ka mums šāda nepieciešamība tiešām ir. Par to esot rakstīts pašvaldības saistošajos noteikumos. Sakiet, lūdzu, cik jelgavnieku ir pamatīgi izstudējuši šos noteikumus un zina, kas ir prioritārais iesniegums, par kuru nevienā no četrām pašvaldības iestādēm nepasaka? Domāju, pašvaldībai jābūt vairāk pretimnākošai gan daudzbērnu ģimenēm, gan citiem iedzīvotājiem.
Trešā prioritāte – “Informācija”. Esam apņēmušies sekmēt pilnvērtīgas informācijas apriti Jelgavā. Te esam domājuši arī par vienotu informatīvo sistēmu veselības jomā, par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, kā arī par pašvaldībā strādājošo efektivitāti un atalgojumu. Par to, ka informācijas aprite nav pietiekama, liecina, piemēram, šāds gadījums. 2007. gadā kāda jelgavniece iegādājās zemi Pārlielupē pie Loka maģistrāles. Paņēma kredītu uz 25 gadiem un, saņemot pašvaldībā būvatļauju, uzcēla tur māju. Dažus gadus vēlāk pašvaldībā tapa skiču projekts par Ziemeļu šķērsojumu – par apmēram 1400 metru garu tiltu pāri Lielupei, kas savienos Loka maģistrāli ar Atmodas ielas pagarinājumu. Ja tāds tiešām tiks uzbūvēts, tad šīs jelgavnieces māja atradīsies zem tilta estakādes vai tā būs jānojauc. Protams, likums šādā gadījumā liktu pašvaldībai kompensēt privātpersonai nojaucamās mājas vērtību. Taču ne jau 2007. gada cenā, kad tika ņemts kredīts.
– Kādu redzat Jelgavas nākotni? Jūsu partijas programmā tā norādīta kā ceturtā prioritāte.
Mūsu partijas nostādne ir tāda, ka vairāk investējam cilvēkos, nevis ēkās. Dažas partijas sola uzbūvēt Lielupē ostu, jaunu ēku Spīdolas ģimnāzijai vai vismaz uzlikt jumtu Pasta salas estrādei. Mēs neuzsveram jaunu būvju nepieciešamību, bet gan vajadzību sakārtot esošo saimniecību. Gribam, lai tiktu renovētas daudzdzīvokļu mājas, izbūvēti to iekšpagalmi, uzlabotas mazās ielas. Veicināsim kultūru, sporta bāzu pieejamību, pilsētas industriālās zonas uzlabošanu. Ceram ieviest jaunu sabiedrības informēšanas un iesaistes praksi. Viens tāds piemērs, ko gribam panākt veselības aprūpē, ir radioloģijas informatīvās sistēmas izveidošana starp Jelgavas slimnīcu, poliklīniku un bērnu poliklīniku jeb uzņēmumu “Optima 1”. Projektu, kas atvieglotu ārstu darbu un dzīvi pacientiem, bija domāts ieviest 2008. gadā, taču tas nav īstenots vēl tagad.
Vienmēr Jelgava ir bijusi ar rūpniecisku ievirzi, tā arī būtu jāpaliek. Mums varētu būt arī sava “Silīcija ieleja” – rūpniecības un zinātnes kopīgs veidojums. Šādas iespējas dod LLU. Nesen darba darīšanās biju Vācijā, Heidelbergā, kur ir universitāte ar spēcīgu Medicīnas fakultāti. Ar šo augstskolu ir saistīti arī vairāki uzņēmumi, kas darbojas medicīnas tehnoloģiju jomā. LLU ir Informācijas tehnoloģiju fakultāte un Veterinārmedicīnas fakultāte. Būtu lieliski, ja, izmantojot šo zinātnisko potenciālu, Jelgavā varētu ražot iekārtas veterinārmedicīnai.
– Kā redzat savu vietu Jelgavas domē, ja jūs ievēlēs?
Droši vien opozīcijā. Tieši tādas tur pašlaik visvairāk pietrūkst. Pat ja pieņem, ka visas domē esošās partijas cenšas strādāt jelgavnieku interesēs, rodas sistēma, kurā visi domā vienādi, trūkst viedokļu dažādības, ir ideju deficīts. Arī zinātniski ir pierādīts, ka tā nav efektīva pārvalde. Domāju, vairāki deputāti Jelgavas domē ir aizsēdējušies, bet paši to lāgā nesaprot.
Es varbūt sen, tāpat kā daudzi jauni cilvēki, būtu varējis sapakot mantas un aizbraukt prom ne tikai no Jelgavas, bet arī no Latvijas. Taču Jelgavu uzskatu par savu pilsētu, kurai gribu dot savu ieguldījumu.
