Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi priekšlikumu atļaut Latvijā tirgot mājās tapušu alkoholu, dodot iespēju mazajiem uzņēmējiem saražot līdz 15 000 litru vīna vai citu raudzētu dzērienu no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem, neizmantojot spirtu vai citu saražoto alkoholu. Jelgavas lauksaimnieki vērtē, ka tas daudziem mājražotājiem ļautu «iznākt no pagrīdes», arī lauksaimnieku pārstāvji sola censties panākt mājās ražoto alkoholisko dzērienu realizāciju vietējos veikalos un restorānos.
Izmaiņas normatīvos paredz, ka tiesības ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt licenci akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kā arī tiesības iegūt atvieglojumus akcīzes nodokļa nodrošinājuma reģistrēšanai būtu komersantam, kurš pats ražo vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem. Tas jādara, neizmantojot spirtu vai citu saražoto alkoholu, turklāt jānodrošina, ka iegūtā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendārajā gadā.Interesanti augļkopjiem, biteniekiem, viesu namiemJelgavas Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Gunta Šņickovska sarunā ar «Ziņām» teic, ka šis jauninājums varētu likties interesants tiem lauku uzņēmējiem, kam pieder viesu nami un kas pašu gatavotus dzērienus tūristiem varētu piedāvāt kā «savu firmas zīmi». Ja licence nemaksātu pārlieku daudz, priecīgi par iespēju ražot un realizēt vīnu būtu arī augļkopji, sevišķi tie, kas nespēj iztirgot visu ievākto ražu. Savukārt bitenieki cer, ka varēs legāli sākt no medus gatavot citus viegli rūgstošus dzērienus. Pagaidām gan nav ziņu, cik tādu gribētāju būtu Jelgavas pusē, jo, kā saka G.Šņickovska, tā kā pašlaik vīnu drīkst ražot tikai pašpatēriņam, bet tirgot to aizliegts, lielākā daļa vīndaru «darbojas pagrīdē». Likumdevējs paredzējis, ka licenci akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar atvieglotiem nosacījumiem būs tiesības iegūt komersantam, kurš saņēmis vietējās pašvaldības atļauju vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā. Attiecīgie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā Saeimā vēl tiks skatīti trešajā (galīgajā) lasījumā.Sarunas turpinās, jāuzvar lielo ražotāju pretspēksLauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) turpmāko sarunu laikā centīsies panākt mājās ražoto alkoholisko dzērienu realizāciju vietējos veikalos un restorānos, «Ziņas» informē LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne. LOSP uzskata, ka šāds lēmums ir sākums tam, lai cilvēki legāli spētu iegādāties Latvijā un no vietējiem produktiem ražotu alkoholu. Līdz šim visiem, kas mājās gatavojās ražot vai jau ražo šādus alkoholiskos dzērienus, atlika vien skatīties uz citu ES dalībvalstu pieredzi, kur pašu saimniecībā tapuša alkohola degustēšana un tirdzniecība atļauta jau sen.«Kaut arī pret šiem grozījumiem kategoriski iestājās lielie alkohola ražotāji, norādot, ka tā tiek veicināta nelegāla un nekvalitatīva alkohola nonākšana kopējā tirgū, tomēr LOSP uzsver, ka tas ir tikai solis uz kopējā tirgus liberalizāciju un visu tirgus dalībnieku vienlīdzīgu iekļaušanu tirdzniecības telpā. LOSP centīsies panākt, lai Latvijas zemnieku ražotos dzērienus patērētājiem būtu iespējams iegādāties arī vietējos veikalos un restorānos. Šādi lēmumi ir būtiski arī vietējā tūrisma ilgtspējīgai attīstībai, nelegāla un nekvalitatīva alkohola aprites kontroles mehānismam un papildu nodokļu ieplūšanai valsts kasē,» sacīja K.Garkalne.
