“Latvijas dzelzceļā” 2020. gadā darbinieku skaits samazināts par mazliet vairāk nekā 1100 darbiniekiem.
Tērvetes ielas dzelzceļa pārbrauktuves dežurante jelgavniece Svetlana Sobačevska ir diplomēta dzelzceļniece kopš 1988. gada, kad viņa pabeidza Rīgas Dzelzceļa transporta tehnikumu. Izvēloties profesiju, Svetlana gāja savas mātes pēdās. Sākumā strādāja par dežuranti Garozas un Līvbērzes dzelzceļa stacijā. Taču ģimenē dzima bērni, un uz darbu Līvbērzē, sevišķi naktsmaiņās, izbraukāt kļuva par sarežģītu. Tā viņa kopš 1993. gada ir dežurante dzelzceļa sliežu pārbrauktuvē Tērvetes ielā. Pārbrauktuve šķērso Jelgavas–Liepājas un Jelgavas–Reņģes, kā arī Jelgavas–Meitenes dzelzceļa līniju, turklāt beidzamajai turpat netālu ir nepārskatāms līkums. Šīs pārbrauktuves dežurants monitorā seko līdzi arī kustībai uz Jelgavas–Meitenes dzelzceļa pārbrauktuves, kas arī atrodas Tērvetes ielā, bet pārsimt metru tālāk. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šādu augstas satiksmes intensitātes dzelzceļa pārbrauktuvju uzraudzību nevar veikt attālināti, tādēļ šogad īstenotā apmēram pusotra tūkstoša dzelzceļnieku atlaišana no darba valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” (LDz), S.Sobačevsku neskar. Viņa plāno šeit nostrādāt līdz pensijai.
Kravu samazinājums līdz 90. gadu līmenim
Pamatojot pašlaik LDz īstenotās atlaišanas nepieciešamību, uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane raksta, ka tā ir saistīta ar dažādiem globāliem ekonomiskiem procesiem. Viens no tiem ir mainīgais pieprasījums pēc konkrētu segmentu kravām. Piemēram, pagājušajā gadā ievērojami samazinājās fosilo izejvielu (ogles un naftas produkti) pārvadājumi, kas līdz šim veidoja lielāko pārvadājumu īpatsvaru pa LDz uzturēto infrastruktūru. Medijos daudz tiek rakstīts arī par to, ka jau ilgāku laiku LDz pakāpeniski zaudē Krievijas tranzītkravas, kas bijusi ievērojama daļa no kravu pārvadājumiem. Tas ir saistīts ar Krievijas ilgtermiņa politiku, pārceļot savas kravas no Latvijas uz Krievijas ostām. Sevišķi liels kravu pārvadājumu kritums ir vērojams šogad, kad, pēc Satiksmes ministrijas datiem, pirmajos sešos mēnešos dzelzceļa kravu apjoms samazinājās par 52,8 procentiem, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, un bija 11,563 miljoni tonnu. Statistiskie dati liecina, ka 1994. gadā dzelzceļa kravu apjoms bija 27 miljoni tonnu. Tādēļ var sanākt, ka šogad LDz kravu pārvadājumu lejupslīde sasniegs saimnieciski smago 90. gadu sākuma līmeni. Tādos apstākļos bez darbinieku skaita vai to atalgojuma samazināšanas uzņēmums šo krīzi pārvarēt nevar. 2020. gada 1. janvārī LDz strādāja 6265 darbinieki. No paziņojuma par nepieciešamību atlaist no darba 1500 dzelzceļnieku, var secināt, ka atbrīvots tiek katrs ceturtais.
LDz sadarbojas ar NVA
E.Pētermane paskaidro, ka lēmums par darbinieku skaita optimizāciju pieņemts jau šī gada sākumā, ņemot vērā kravu pārvadājumu apjomu 2019. gadā, un tas ir viens no LDz īstenotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu uzņēmuma finanšu stabilitāti. Līdztekus izvērtēti tehnoloģiskie procesi un funkcijas, atsakoties no tām, kas dublējas vai ir neefektīvas. Uzņēmuma pārstāve uzsver, ka darbinieku atlaišana nemazina dzelzceļa pārvadājumu drošību. E.Pētermane atzīst, ka lēmums par strādājošo atlaišanu ir bijis smags.
“Līdz šim 2020. gadā darbinieku skaits samazināts par mazliet vairāk nekā 1100, tostarp administrācijā par trešdaļu. Šogad darbinieku skaitu plānots vēl samazināt par aptuveni 370 cilvēkiem,” raksta E.Pētermane. Viņa uzsver, ka uzņēmums cieši sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). LDz darbiniekiem sniedz to atbalstu, kas ir noteikts normatīvajos aktos.
Ministru kabinets 14. jūlijā atbalstīja LDz pamatkapitāla palielināšanu par 32,42 miljoniem eiro, kā arī piešķīra valsts budžeta līdzekļus finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus LDz ir izstrādājis jaunu biznesa plānu, lai nodrošinātu uzņēmuma starptautisko konkurētspēju, tādējādi uzlabojot saimnieciskās darbības rādītājus.
Zemgalē citu darbu atrada seši dzelzceļnieki
NVA Sabiedrisko attiecību daļa informē, ka tā savlaicīgi sniegusi informāciju bezdarba riskam pakļautajiem dzelzceļniekiem par piemērota darba atrašanas iespējām un brīvajām darba vietām un to, kā pieteikties bezdarbnieka statusam un pabalstam. Sadarbībā ar NVA ir pat izveidots informatīvs videosižets, organizētas informatīvās grupu konsultācijas LDz telpās Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī un citviet, kā arī aģentūra piedalījusies pēc arodbiedrības iniciatīvas veidotajos atbalsta pasākumos.
No LDz iesniegtajiem paziņojumiem NVA secina, ka Zemgalē plānots atbrīvot 142 dzelzceļniekus. Uzraugot to, kā klājas no darba atbrīvotajiem, tiek secināts, ka 2020. gada 1. pusgadā bezdarbnieka statusu Zemgalē ieguva 121 uzņēmuma bijušais darbinieks. Savukārt līdz jūnija beigām šo statusu zaudēja desmit bijušie LDz darbinieki. Ar sešiem tas notika tādēļ, ka viņi iekārtojās jaunā darbā. Profesijas, kurās cilvēki atraduši darbu, ir kravas automobiļa vadītājs, būvdarbu vadītājs, traktortehnikas vadītājs, klientu apkalpošanas speciālists, kā arī palīgstrādnieks.
NVA Jelgavas filiāles vadītājs Aigars Rublis piebilst, ka lielākoties darbu zaudējušie dzelzceļnieki ir ar vidējo tehnisko izglītību, turklāt to vecums dažāds. “Dažiem ir trūkumi latviešu valodas zināšanās, tiem piedāvā valsts valodas kursus. Piedāvājam arī karjeras konsultanta pakalpojumus, lai saprastu, kāda profesija cilvēkam varētu būt piemērota nākotnē,” piebilst A.Rublis.
Patlaban NVA Jelgavas filiāles piedāvājumā ir 218 profesiju vakanču.
