Vietas nosaukums pilsētas nomalē Lediņu ceļā 1 gandrīz jau kļuvis par sugas vārdu, kas sarunu valodā tiek dots Bērnu un jaunatnes centra «Junda» Lediņu nometnei.
Vietas nosaukums pilsētas nomalē Lediņu ceļā 1 gandrīz jau kļuvis par sugas vārdu, kas sarunu valodā tiek dots Bērnu un jaunatnes centra «Junda» Lediņu nometnei.
Bērni saka īsi: – Man Lediņos patīk.
Bet kāda izglītības darbiniece reiz sarunā, analizējot finansiālās problēmas, bija kategoriska:
– Mums tādi Lediņi ir vajadzīgi!
Vārda nozīme, par kuru runājot nemaz tā neiedomājamies, slēpj sevī veldzējošu vēsumu, kas daudziem karstajās vasaras dienās ir tik nepieciešams, bet nebūt ne viegli sasniedzams. Ar Lediņiem (šajā rakstā nelietosim pilnu oficiālo nosaukumu) ir līdzīgi – tie būtu vajadzīgi daudziem bērniem, bet ne visiem tur iespējams nokļūt. Īpaši bēdīgi tas ir tāpēc, ka tā ir vienīgā bērnu un pusaudžu vasaras nometne pilsētā.
To visu var iemācīties Lediņos
Vasaras katalogā jauniešiem «Tava vasara ’99» par Lediņiem teikts:
«Sižetiska dienas piedzīvojumu, atpūtas, darba un mācību nometne. Nometnē apmetušās ciltis ceļo uz citām planētām pie Labajiem Dīvainīšiem. Katru nedēļu nometnes sižetiskā ievirze mainās, tā dodot iespēju apciemot Spīgulīšu, Superīšu, Zaļā cirvja, Puķu, Kukainīšu, Pazudīšu, Ačgārnīšu, Krāsainīšu, Juteklīšu, Kāpēctāpēcīšu, Slapjumiņu, Avīžnieku, Pagrabstūķu planētas. Nometnē uz katras planētas varēs daudz ko iemācīties – kokapstrādi, dabas pētīšanu, kokgriešanu, klūgu pīšanu, lego, latviešu un angļu valodu, dziedāšanu, divu veidu dejošanu, defilē, instalāciju veidošanu, floristiku, medicīnas pamatus, teātra sportu, airēšanu, dažādus sporta veidus.»
Taču, pirms varēja parādīties šāda reklāma, bija jāveic daudz darba, lai vecās padomjlaika pionieru nometnes vietā izveidotos pašreizējie Lediņi.
Iesācēja veiksme
«To sauc par labvēlības principu, iesācēja veiksmi. Jo dzīve vēlas, lai tu piepildi savu likteni,» tā teicis vecais karalis Paulu Koelju «Alķīmiķī». Aiga Dzendoleto teic, ka, izstrādājot daudzos projektus, lai īstenotu savas ieceres, tieši šī veiksme ir bijusi viņas sabiedrotā, bet tās var arī aptrūkties. Oficiāli Lediņi, tāpat kā «Junda» kopumā, ir pašvaldības iestāde, taču nometnes vadība nekad nav paļāvusies tikai uz Domi.
Pagājušajā gadā Lediņi atdzima uz sešdesmito gadu pionieru nometnes bāzes. Bāze – tas šim gadījumam ir ļoti smalks vārds, piemērotāks būtu postaža. Vairākus gadus katrs, kas to vēlējās, bija ņēmis no kādreizējās nometnes ēkām logu rāmjus, durvis, radiatorus, visu, ko varēja nolauzt vai nomontēt, pat lielā, labā pagraba balstus – dzelzs sliedes – aiznesa, un tas vairs nebūs izmantojams. Mājas vārda tiešā nozīmē bija ieaugušas mežā. Viss tika iztīrīts, sakārtots darbam, taču ēku atjaunošana vēl aizvien turpinās.
«Galvenais, ka es esmu paēdis!»
Aiga Dzendoleto saka:
– Esmu izaugusi līdz budistu mūka līmenim, kas uzskata, ka drīkst lūgt. Šajā jomā esmu apēdusi pudu sāls. Pagājušajā gadā izstaigāju gandrīz visas Jelgavas firmas, lai lūgtu palīdzību nometnes atjaunošanai. Visādi mani uzņēma. Bija kāds, kas, ar resnu vēderu aiz galda sēdēdams, skaidri pateica: – Man nevajag, galvenais, ka es esmu paēdis.
Šogad aizgāju tikai uz dažām firmām, klusībā skaitot: – Es nelūdzu sev, es lūdzu bērniem, es nelūdzu sev, es lūdzu bērniem…
Apnīk būt lūdzējai. Grūti izturēt, ja kāds par tavu lūgumu smejas trīs minūtes… Biežāk iedod tas, kam ir maz.
Līdzekļi izcīnīti arī citos – Pasaules Dabas fonda, Latvijas Kultūras fonda – projektu konkursos. Tagad būs iespējams iegādāties tik nepieciešamos kokapstrādes instrumentus.
Veiksmīga sadarbība ir arī ar dažādām Jelgavas firmām – «Dialogu», «Freko I.M.», Jelgavas Tipogrāfiju, Unibanku. Pagājušajā gadā Lediņos nebija ne ūdensvada, ne kanalizācijas, taču bez tās nometni nedrīkst atvērt. Firma «Unisan» ierīkoja visu nepieciešamo jau pēc avansa iemaksas. Izdevumus solījusies segt pilsētas Dome, taču summa izrādījās paprāva, un nu šie 11000 latu «karājas gaisā». A.Dzendoleto cer, ka parāds tiks samaksāts, bet varbūt iznāk kā ar solīto novusa galdu: Domes priekšsēdētājs U.Ivans nometnes atklāšanā runājis par šādu dāvinājumu, taču nu jau otrā bērnu maiņa Lediņos gaida to.
Atbalsta Nīderlandes karaliene Juliana
Lediņu vadītāja par brīnumu nosauc galvenās ēkas remontu, ko finansē Nīderlandes karalienes Julianas fonds (naudu ir apvienojuši vairāki šīs valsts fondi). Ārzemju fondi labprāt finansē dažādus pasākumus, mācības, seminārus, bet materiālām lietām un remontiem līdzekļus nepiešķir. Arī šos neviens klāt nenesa: bija jāizstrādā projekts, jādibina nevalstiskā organizācija. (Tā nu Aiga ir arī Latvijas Jaunatnes darbinieku asociācijas Jelgavas nodaļas vadītāja.) Tagad grīdas vienā no korpusiem jau ir kārtībā.
Taču par Sorosa fondu vadītājai ir netradicionāls viedoklis:
– Viņi par mums ņirgājas! Katrs projekts, ko iesniedzam, ir sīki izstrādāts gan idejiski, gan finansiāli. Atbalstu negūstam, bet fondam pat mūsu eksemplārs nav jāatdod atpakaļ. Uzskatu, ka tur nodarbojas ar ideju zādzību!
Nometne nav komercpasākums
Bērnu vecāki par nometnē pavadīto dienu maksā 1,50 latu, pārējo sedz valsts. Taču diemžēl arī šī summa ne visiem ir pa spēkam, te talkā nāk Dome ar budžeta līdzekļiem un tiek izmantota jau nez cik reizes pieminētā projektos izcīnītā nauda. Vadītājai Aigai nav noslēpums dažu vecāku aizspriedumi pret bērniem, kuriem vecāki nevar segt uzturēšanas naudu vai kuriem Lediņus izkārtojusi Nepilngadīgo lietu inspekcija. Taču nometnē lepojas ar to, ka bērniem netiek uzlikts kāds īpaši negatīvs zīmogs, gluži otrādi – pieredze rāda, ka viens otrs, kas ir inspekcijas uzskaitē, izrādās saticīgāks un disciplinētāks nekā no tā sauktās normālās ģimenes nākušais. Lediņu pedagogi praksē ir pārbaudījuši vispārzināmo patiesību: bērns dara sliktu, ja viņam nav ko darīt.
Pagājušajā gadā vecāki deva vienu latu dienā, taču arī tad gadījās, ka, maksājot nedēļas naudu, māte lūdza, vai tomēr nevarētu mazliet pagaidīt divus latus, jo tobrīd viņa var iedot tikai trīs…
Aiga teic, ka citur Latvijā daudzas nometnes ir komerciāls pasākums, kur dienas nauda ir pieci un vairāk latu dienā. Lediņos vēl pagaidām visas ekskursijas ir par brīvu. Firma «VAR» mācīs darboties ar datoriem, un arī par to atsevišķi jāmaksā nebūs.
– Kāda būs situācija nākamgad? – sarunas laikā it bieži skan retorisks jautājums, jo arī piedalīšanās projektu konkursos mēdz būt kā laimes spēle. – Pagājušajā gadā mūsu peļņa bija 40 santīmu, – smej Aiga.
Novērtē prieku bērnu acīs
Ēdnīcā pie sienas piesprausta liela lapa, kas ar zigzaglīniju sadalīta divās daļās: Melnā lapa un Slavas dziesmas. Melnā puse tukša, bet Slavas dziesmās lasāmi šādi vārdi:
«Superīgie kolēģi! Vēlu jums jaunas idejas, prāta uzbudinājumu, izpratnes triumfu, skata skaidrību, dzirdes asumu, tiekšanos pēc jauniem atklājumiem. Vēlu jums izjust laimi, saņemot bērna dāvanu – apvītušu pieneņu pušķi, pūkainu īrisu vai buču… Egons.»
Egons ir Lediņu sporta speciālists Egons Brants, bet ne jau viņa dēļ tika atvēlēta vieta rakstīšanai. Piektdien nometnē tika svinēts maiņas noslēgums. Bija atbraukuši vecāki, un gluži normāli, ka nometnes darbinieki vēlējās dzirdēt kādu vērtējumu par savu darbu.
– Vai tiešām vecākiem nerodas sajūta, ka gribas pateikt paldies? – vaicā Aiga. – Neviens tā arī neko neierakstīja.
Īstenībā jau tās slavas dziesmas Lediņu skolotājiem nemaz nav vajadzīgas, viņi prot novērtēt prieku bērnu acīs un būt laimīgi arī par «apvītušu pieneņu pušķi, pūkainu īrisu vai buču». Un vai vērtējums nav arī kādas māmiņas izbrīns, ka bērns vienā mēnesī nometnē ir iemācījies to, ko gada laikā skolā nav spējis?
Kur ciltis un virsaiši mājo
Nometņu katalogā reklamētajās gudrībās bērnus skolo vairāk nekā desmit pedagogu. Te viņi ir virsaiši, kas vada kādu no ciltīm. Aiga Dzendoleto ar gandarījumu raksturo katru, jo ikviens cenšas bērniem dot no savām zināšanām pēc iespējas vairāk. Svarīga vadītājai šķiet arī tā vārdiem neaprakstāmā pedagogu spēja aizraut bērnus, kad viņi ar sajūsmu gaida kādu noteiktu nodarbību, bet citu atkal – ne īpaši. Aigasprāt, tas ir nemaldīgs vērtējums. Nometnē nav savas apkopējas (trūkst ne tikai tās), tāpēc augstu tiek vērtēta arī skolotāja māka neskaitīt stundas un saskatīt darāmos darbus.
Vadītāja kopīgi ar savu kolektīvu īsteno idejas, kuru viņai ir ne mazums. Tās saistītas gan ar bērnu daudzkārtējiem «ceļojumiem uz planētām» (te talkā nāk Mežciema tīņu klubs «Randiņš»), gan ar Lediņu labiekārtošanu. Vienīgi «planētu» iespējams sasniegt arī vienā nedēļā, bet nometnes mājvietas iekārtošanu tās saimnieki – Bērnu un jaunatnes centrs «Junda» – turpinās ilgi un cītīgi.
