Lai gan pastāv “Covid-19” ierobežojumi, arī šogad Jelgavas bērni laikā no 15.jūnija līdz 21.augustam var doties atpūtā uz “Jundas” nometni Lediņos.
Plānots, ka šovasar deviņās nedēļās jaunrades nama “Junda” Lediņos organizēto nometni apmeklēs 270 bērni no 7 līdz 11 gadu vecumam. Lai ļautu pēc iespējas vairāk bērniem apmeklēt nometni, šogad katrs nometni drīkst apmeklēt tikai vienu reizi.
Pirmajā nometnes dienā ir jāiesniedz ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli, un šāda prasība bijusi arī citus gadus. Ierobežojumi šogad vairāk attiecas uz bērnu skaitu nometnē – ja agrāk katru nedēļu nometnē bija 80 –100 bērnu, tad tagad tikai 30. Un, protams, jādezinficē rokas un jāvēdina telpas, pēc katras nodarbības jādezinficē galds.
Mazāk bērnu, vairāk laika
“Nometnes dalībnieki sadalīti četrās grupās, un katrai grupai ir piešķirta sava krāsa un ierādīta sava klase. Ja iepriekšējos gados skolotājs iekārtoja savu klasi un dalībnieki uz nodarbību devās pie skolotāja, tad šogad skolotājs dodas pie dalībniekiem uz viņu klasi. Lielākā atšķirība, ko ieviesis “Covid” laiks, – vienlaicīgi nometnē ir mazāk bērnu, bet tas arī ļauj katram dalībniekam veltīt vairāk laika un nepieciešamo uzmanību. Tas atvieglo arī organizatorisko pusi,” stāsta nometnes vadītāja Juta Irbe.
Tā kā bērni šogad nometni apmeklē tikai vienu reizi, visai vasarai ir viena kopīga tēma un nometnes dienas kārtība nemainās. Katra nedēļa kopumā ir atšķirīga, jo nometnē katru nedēļu strādā un mainās dažādu jomu “Jundas” pulciņu skolotāji. Katru dienu ir citas lielās aktivitātes, un tās ir dažādas, piemēram, stafetes. Ir arī radošās aktivitātes un orientēšanās teritorijā. Saulainās un siltās dienās aktivitātēs tiek izmantots baseins.
Radošajās nodarbības bērni veido darbus no māla, ādas, koka, folijas, papīra un citiem materiāliem. Tāpat bērni dzied, dejo, spēlē dažādas spēles. Sākot no otrdienas, katru rītu ir rīta rosme. Vēl bērniem ir nodarbības peldēšanā un citos sporta veidos, turpina nometnes vadītāja.
Laikapstākļi gan mēdz ieviest savas korekcijas nometnes dienas kārtībā, un tad āra aktivitātes notiek iekštelpās – lielajā kamīnzālē vai uz skatuves. Ja lietus negāž kā ar spaiņiem, tad tomēr turpinās ārā. Tiek izmantota visa nometnes teritorija, un arī mājiņā nometnes ēkas priekšpusē notiek spēles – tur bērni šifrē tekstus un meklē kodus. Tie, kas dzīvo Mežciemā, nometnē ierodas, braucot ar savu velosipēdu vai skrejriteni.
Uz jautājumu par šajā sezonā nometnē veiktajiem remontdarbiem, jaunu aprīkojumu, iekārtām un spēlēm J.Irbe atbild: “Uzturam labā kārtībā iepriekš remontētās telpas. Lai veiksmīgi realizētu nometnes programmu, regulāri atjaunojam un papildinām mācību līdzekļu bāzi”.
Vecākiem ieeja liegta
Ievērojot spēkā esošās Izglītības un zinātnes ministrijas nometņu organizēšanas vadlīnijas, kas paredz ierobežojumus arī vecākiem, nometnes dalībnieks par piedzīvoto nometnē ar vecākiem var dalīties mājas apstākļos un priecēt viņus ar kādu paša izgatavotu radošo darbiņu. Nometnē Lediņos pasākumi vecākiem šogad netiek rīkoti, jo nometnes teritorijā nepiederošas personas netiek ielaistas, skaidro vadītāja, izrādot trīs hektāru plašo teritoriju.
Grupiņa bērnu medmāsas un skolotājas uzraudzībā plunčājas baseinā, cita grupa dodas uz trasīšu zonu. Arī iekštelpās darbojas bērni.
Kur ir mana lidmašīna?
Skolotāja Ilona vada nodarbību veidošanā no māla. “Mūsu tēma šodien ir “Mīļākais darbiņš”. Nometnes kopējā tēma ir “Dārgumi”, bet dārgumi katram ir savi,” paskaidro skolotāja. Viņa piebilst, ka darbu izstāde šogad katram bērnam ir savā telefonā, jo neviens vecāks teritorijā netiek ielaists. Darbiņi tiek likti kastītēs un vesti uz Jelgavu, un septembrī bērni varēs atnākt tiem pakaļ uz ”Jundu”. Tur arī notiks māla veidojumu apdedzināšana speciālajā keramikas krāsnī.
Savukārt skolotāja Daina Blūma, kura ikdienā “Jundā” pasniedz deju aerobiku, ritmiku un kustību koordināciju, blakus telpā ar bērniem gatavo papīra lidmašīnas. “Pēc tam mēs ārā rīkojam sacensības – kuram lidmašīna aizlidos tālāk. Lidmašīnai noteikti jābūt izkrāsotai, citādi tā nelido,” viņa piemetina. Pēc tam bērniem notiek kustību rotaļas.
Uz āra skatuves bērnu grupiņa dejo. “Mēs apgūstam amerikāņu dejas pamatus,” teic deju skolotāja Viktorija, kas pasniedz arī baletu un dažādu tautu dejas. Mazliet tālāk pulciņš zēnu met bumbu grozā. “No rīta mums ir rīta rosme, tad izskrienam mazo trasīti, un tad ir brīvā aktivitāte. Visi diemžēl basketbolu spēlēt negrib, un tad mēs ļaujam viņiem atpūsties,” saka skolotājs Kaspars, kurš vada stikla mākslas pulciņu. Uzzinām, ka arī tiem bērniem, kuri atsakās peldēt, tiek piedāvātas citas aktivitātes.
Nometnes vadītāja papildina, ka bērniem brīvais laiks ir sadalīts pa zonām – viena zona ir uz skatuves un trasītes, tad var spēlēt pingpongu vai boulingu, trešā zona ir pie sporta noliktavas, bet ceturtā ir baseins, kurā vienlaikus var atrasties ne vairāk kā 10 bērni. Līdz pusdienām katrs bērns iziet visu apli – visas aktivitātes jeb 4×40 minūšu posmus.
Pusdienas ir pulksten 13. Tā kā daži bērni no rīta neēd brokastis, viņi uz nometni var paņemt līdzi kādu našķi vai augli – lai varētu sagaidīt pusdienas. Pēcpusdienā pulksten 16 ir launags. Autobuss ar bērniem no “Jundas” uz Lediņiem izbrauc pulksten 9, bet Jelgavā atgriežas pulksten 18. Bērnus pavada un sagaida vecāki.
Patīk un grib vēl
Armands stāsta, ka brīvajā laikā iet uz trasītēm vai spēlē mežbolu, kas ir līdzīgs boulingam. Zēns arī labprāt mums parāda spēlei nepieciešamo inventāru – ķegļus un bumbas.
Nikola piebilst, ka jau pirmajā dienā sadraudzējusies ar daudziem bērniem. Viņai nometnē ļoti patīkot un gribētu šeit pavadīt vēl vairāk dienu. Meitenei vislabāk patīk veidot no māla un papīra un peldēt.”Vēl mums ir dzīvnieku stūrītis – trīs papagaiļi, kuri izskatās kā Pikačū, un bruņurupucis Bruno, kuru var ņemt rokās,” viņa aizrautīgi stāsta. Savukārt nometnes vadītāja skaidro, ka dzīvnieki vasaras mēnešos uz nometni tiek vesti no “Jundas” Dabas draugu pulciņa.
Dominikam arī šeit ļoti patīkot. “No sākuma es negribēju braukt, jo domāju, ka būs garlaicīgi, bet tagad patīk, visvairāk basketbols un peldēšana,” viņš saka.
To, ka Evelīnai ir jādodas uz nometni, izdomājusi mamma. “Mans brālis uz šejieni brauca piecus gadus, es esmu pirmo gadu. Vislabāk man patīk sportot – skriet, lekt. Ar mālu darboties patīk. Sadraudzējos ar draudzenēm. Nākošajā gadā arī gribu uz šejieni, līdz pat 11 gadu vecumam,” viņa stāsta.
