Lai glābtu pilsētu no lielākiem plūdiem, jāspridzina ledus, uzskata Jelgavas Civilās aizsardzības apvienotā komisija, kas situāciju pilsētā sauc par nopietnu. Savukārt ugunsdzēsēji norāda, ka ledus spridzināšana pašlaik nav risinājums, tāpēc jāgaida, līdz ledus pie ietekas jūrā būs pietiekami plāns, lai ar to varētu tikt galā ledlauži. Meteorologi brīdina, ka Lielupes ūdens līmenis Jelgavā var celties līdz 3,4 metriem. Tas nozīmē, ka applūdīs vēl plašākas teritorijas pilsētas nomalēs un atsevišķas vietas arī centra tuvumā
«Lielupes ūdeņi vēl nevar izkustināt biezo ledu, un varbūt pat labāk būtu labāk, ja tas izkustu, stāvot uz vietas. Tā mazinātos ledus sastrēgumu risks pie tiltiem un upes līkumos un iedzīvotājus neapdraudētu strauja ūdens līmeņa celšanās,» spriež Latvijas Lauksaimniecības universitātes docents Kārlis Siļķe. Pagājušajā nedēļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā tika apspriests profesora Viestura Jansona ieteikums uzlauzt Lielupes ledu ar ledlaužiem posmā vismaz līdz Kalnciemam, taču izrādījās, ka šoreiz tas nav iespējams ledus biezuma dēļ. Pagaidām tika atmesta ideja par spridzināšanu, jo tā ir efektīva vienīgi sastrēgumu vietās, taču vienlaidu ledus klājumu spridzināt nav jēgas. Kā atceras inženieris Valdis Āboliņš, vēl 1960. gadā, kad pār Lielupi tika uzbūvēts Rīgas – Liepājas šosejas Kalnciema tilts, speciālistu vidū spriests, ka būves dēļ upe tiek pārāk cieši sašaurināta, kas var radīt bīstamu ledus sastrēgumu risku. Viņaprāt, ūdens līmeņa celšanās var sanākt bīstamāka nekā ūdeņiem visbagātākajos 1951. un 1956. gada palos, jo upju krasti daudzviet ir uzbērti, apbūvēti un ūdeņiem trūkst palieņu, kurp izplesties. K.Siļķe, uzsver, ka būtu svarīgi laikus pamest mājas, kuru pamati atrodas kaut vai pusmetru dziļā palu straumē. Bīstami var būt ledus gabalu mehāniskie triecieni. 1981. gada palos pie Jēkabpils Salas pagastā ledus blāķi pilnīgi iznīcināja trīs lauku mājas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo, ka vakar izdevās atbrīvot Lielupes grīvu pusotru kilometru garā posmā starp jūru un Buļļupi. Tomēr tā efekts ir samērā necils, jo kopš zvejnieku arteļa darbības apsīkuma Jūrmalā grīva nav tīrīta un tādēļ arī aizskalota ar smiltīm. Pie pašas ietekas jūrā Lielupe kļūst apmēram simt metru plata un zinātāji dažkārt pat varot šai vietā upei pārbrist pāri. «Ja tur veidosies ledus sastrēgums, to noteikti izjutīs visā upes tecējumā līdz pat Jelgavai,» atgādina K.Siļķe. Patlaban ledus sastrēgums ir Lielupē pie Aučiem, apmēram divdesmit kilometru augšpus Jelgavas, lejpus tas stāv mierīgi. Taču gan otrdien Jelgavā pie tilta, gan trešdien septiņus kilometrus lejpus Jelgavas pie Stūrmaņiem tika manīta ledus izkustēšanās. Kā optimistiski secina ilggadējais Stūrmaņu iedzīvotājs Aleksandrs Landsbergs, tas liecina, ka ūdens līmeņa celšanās varētu norimt.
