Šī gada ledus skulptūru festivāls Jelgavā norisināsies trīs vietās.
“Atziņa, ka Jelgavā varētu organizēt ledus skulptūru festivālu, nāca izstādē “Baltic Food” Rīgā. Telpā, kur atradās no ledus izveidots ledus lācis, bija 23–24 grādi. Ja skulptūra siltumā spēj izturēt trīs dienas, tad iespējams arī organizēt festivālu par spīti mūsu nepastāvīgajiem laikapstākļiem, kas pirms 20 gadiem gan bija pastāvīgāki nekā šodien,” pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics atminas Jelgavas ledus skulptūru festivāla pirmsākumus. Starptautiskais festivāls, kurš iemantojis atpazīstamību ne vien Jelgavā un Latvijā, bet arī visā pasaulē un kura tēma šogad ir “Sapņi”, svin 20 gadu jubileju. Nedēļas nogalē, no 9. līdz 11. februārim, pirmo reizi tas norisināsies trīs vietās pilsētā – Pasta salā, Jāņa Čakstes bulvārī un Hercoga Jēkaba laukumā –, pulcējot 33 pasaulē atzītus tēlniekus no desmit valstīm: Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Īrijas, Portugāles, Norvēģijas, Nīderlandes, Ukrainas, Bulgārijas un Ķīnas. Kopumā vairāk nekā 70 tonnas pēc īpašas tehnoloģijas saldēta ledus tiks pārvērstas vairāk nekā 65 mākslas darbos.
Pasaules kartē kopš 1999. gada
Pirmais Ledus skulptūru festivāls Jelgavā notika 1998. gada pilsētas Centrālajā laukumā. Ideju īstenot nevedās viegli – pasākuma rīkošanai nebija ne pieredzes, ne pietiekami naudas. Tomēr organizatoriem bija jāpierāda, ka ledus skulptūru parāde ir kaut kas nozīmīgs, nepieciešams pilsētai, lai iezīmētu to Latvijas kultūras kartē. Par plašākiem mērogiem tobrīd neviens vēl neuzdrošinājās domāt. Arī cilvēku, ar kuriem kopā rīkot šādu notikumu, nebija. Lai ieinteresētu apmeklētājus, tika veidota liela kultūras programma ar Ziemassvētku vecīša piedalīšanos, jo svētki notika ziemas saulgriežu laikā – 25. decembrī –, vēsta informācija mājaslapā festivali.jelgava.lv. Pirmās desmit ledus skulptūras tika pasūtītas brāļiem Anrijam un Rinaldam Opincāniem. Svētku noslēgumā sarīkota arī ledus skulptūru izsole, kas drīzāk bija domāta kā joks.
“Ar festivālu man gribējās piesaistīt Jelgavai apmeklētājus, jo tas bija kaut kas unikāls, Latvijā neredzēts. Bija zināms, ka pasaulē ledus un sniega skulptūru festivāli notiek, bet pie mums tas bija jaunums. Festivāls aizsākās ar diviem latviešu skulptoriem un desmit skulptūrām. Ar nākamo gadu tas jau kļuva starptautisks,” stāsta M.Buškevics. Kopš 1999. gada pasaules ledus skulptūru festivālu kartē iezīmējusies arī Jelgava. Šajā festivālā tika uzaicināti piedalīties četri tēlnieki no Dānijas, divi – no Zviedrijas, divi mākslinieki pārstāvēja Latviju. Katram dalībniekam bija jāizveido divas skulptūras – viena par rīkotāju doto tēmu (tās piedalījās konkursā), otra – pēc brīvas izvēles.
Liela lietuviešu interese
Ar gadiem mainījusies festivāla norises vieta. Sākotnēji tas notika Hercoga Jēkaba laukumā, tad pārcēlās uz skvēru aiz kultūras nama, pašlaik festivāls notiek slēgtā teritorijā. “Kādu laiku mūs atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, protams, arī pašvaldība un pašu atrastie sponsori. Bet tad kultūrkapitāla fonds finansējumu pārtrauca. Pašvaldībai finansēt šādu festivālu ir liels slogs, jābūt vēl kādam atbalstam, tāpēc pārgājām uz renovēto Uzvaras parku. Sākās ieeja ar biļetēm,” atminas M.Buškevics. Ar gadiem festivāls kļuva arvien apmeklētāks, tāpēc sākām plašāku teritoriju meklējumus. 2015. gadā, kas bija arī Jelgavas 750. jubilejas gads, festivāls pirmo reizi notika Pasta salā.
Pagājušā gada festivāla apmeklējums, kas trijās dienās pārsniedza 80 tūkstošus, pārsteidza. Tik lielai interesei organizatori nebija gatavi. M.Buškevics lēš, ka lielo apmeklējumu veicināja gan labvēlīgie laikapstākļi, gan pasākuma unikalitāte, gan tūristu piesaiste no Lietuvas un Igaunijas. Festivālu Jelgavā apmeklē sevišķi daudz lietuviešu, kuru ar katru gadu kļūst arvien vairāk, un arī šogad, spriežot pēc tūrisma firmu intereses, paredzams viesu pieplūdums.
Pēc pagājušā gada pieredzes tapa skaidrs, ka jāpaplašina festivāla norises teritorija. Lai gan pavīdēja arī idejas festivālu rīkot lidlauka teritorijā vai kādā rūpniecības zonā, nolemts, ka tam jānotiek centrā, lai festivāls būtu pieejamāks un apmeklētāji varētu ierasties arī kājām.
Lai pasargātu skulptūras no saules gaismas un iespējamiem nokrišņiem un vienlaicīgi nodrošinātu apmeklētājiem pēc iespējas ērtāku to apskati, 15 komandu skulptūras, no kurām lielākās pārsniegs trīs metru augstumu, atradīsies teltīs, kas būs izklaidus izvietotas Pasta salas teritorijā. Būs pieejama arī fotoskulptūra, tāpat darbosies “Koskenkorva” ledus bārs.
Savukārt Jāņa Čakstes bulvārī tiks izvietoti 30 mazie konkursa darbi, vairākas fotoskulptūras, šeit atradīsies arī galvenā skatuve, kur notiks festivāla atklāšana. Piektdien uzstāsies grupa “My Radiant You” un šī gada “Supernovas” žūrijas priekšsēdētājs DJ Rudd. Sestdien koncertēs Samanta Tīna kopā ar Tadu Rimgailu no Lietuvas un Latvijas “X faktora” dalībnieki. Savukārt svētdien uzstāsies pašmāju muzikālais projekts “Mesa” un “Bermudu divstūris”. Uz galvenās skatuves sestdien un svētdien notiks ledus skulptūru veidošanas paraugdemonstrējumi, kuros piedalīsies Latvijas un Lietuvas titulētākie mākslinieki – Kārlis Īle un Donats Mockus, kā arī ledus skulptūru festivāla iepriekšējo gadu laureātes Agnese Kirillova-Rudzīte un Sanita Rāviņa. Paraugdemonstrējumus varēs vērot viedtelevīzijā “LMT Straume”.
Hercoga Jēkaba laukumā apmeklētājus sagaida ledus labirints, būs apskatāmi desmit ledus objekti, kuros iesaldēti priekšmeti, kas saistās ar Jelgavu un Latvijas simtgadi. Tāpat laukumā būs izveidoti divi slīdkalniņi un atrakcijas bērniem. Šeit atradīsies arī skatuve, kur uzstāsies Jelgavas kolektīvi un mūziķi. Kopumā festivālā būs redzami vairāk nekā 65 ledus objekti. Apmeklētājus sagaida arī jubilejas pārsteigumi, dažādi sapņu tēli, uguņošana, kuru varēs vērot gan no Pasta salas, gan no Jāņa Čakstes bulvāra, gaismu spēle “Sapņu upe zaigo” virs Driksas, kā arī dzimšanas dienas torte un ledus darbnīca, kurā bērni un vecāki paši varēs iejusties skulptoru ādā. Visās festivāla vietās darbosies tirdziņš, kuram pieteikušies vairāk nekā 70 tirgotāju.
Četras ieejas un desmit kases
Uz festivāla slēgto teritoriju – Pasta salu un Jāņa Čakstes bulvāri – būs četras ieejas: pie Tējas namiņa, Jāņa Čakstes bulvāra un Lielās ielas krustojumā, no Jelgavas Studentu teātra Jāņa Čakstes bulvārī un Ūdens ielas pie LLU stadiona puses.
Apmeklētāji aicināti biļešu iegādi neatstāt uz pēdējo brīdi, bet iegādāties tās lētāk iepriekšpārdošanā līdz šodienai “Biļešu paradīzes” kasēs. Ir pieejamas ģimenes biļetes, atlaides skolēniem, studentiem, pensionāriem. Īpašas cenas paredzētas Jelgavas skolēnu un iedzīvotāju kartes īpašniekiem, pērkot biļetes pilsētas kultūras namā.
Mācoties no pērnā gada pieredzes, šogad palielināts biļešu iegādes vietu skaits. Festivāla dienās biļetes varēs iegādāties desmit kasēs, kas atradīsies pie visām ieejām, stāvlaukumā pļavā pretī Jelgavas pilij (šeit būs vieta 1200 automašīnām, bet pretējā pusē Cukura ielā varēs novietot 240 automašīnas), Jelgavas Kultūras namā. Biļetes varēs iegādāties arī tiešsaistē bilesuparadize.lv. Pēdējās nav nepieciešams izdrukāt un būs derīgas elektroniskā formātā, uzrādot viedtālrunī.
Tiek paredzēta arī satiksmes intensitātes paaugstināšanās un sastrēgumi. Festivāla apmeklētāji aicināti automašīnu novietot tajā pilsētas daļā, no kuras iebrauc Jelgavā, un iespēju robežās neizmantot Lielupes tiltu, savukārt jelgavnieki aicināti uz pasākumu doties kājām vai izmantot sabiedrisko transportu. Tūrisma grupas autobusus varēs novietot tikai autobusiem paredzētajā stāvlaukumā aiz Jelgavas pils. Caurbraucēji šajās dienās aicināti izmantot apvedceļus. Tāpat pilsētas viesi aicināti izmantot vilcienus.
Pilssalas ielā pie Tējas namiņa tiks organizēts stāvlaukums invalīdiem. Transportlīdzekļiem, izņemot autobusus un automašīnas ar invalīdu stāvvietas izmantošanas kartēm, Pilssalas iela būs slēgta. Jelgavas pašvaldība festivāla laikā sadarbosies ar navigācijas lietotni “Waze”, kurā ikvienam būs pieejama karte ar iezīmētiem stāvlaukumiem un satiksmes ierobežojumiem. Apmeklētāji aicināti neņemt līdzi mājas mīluļus – festivāla teritorijā ieeja ar suņiem būs liegta. Skulptūras atļauts fotografēt un filmēt.
Mākslinieki novērtē kvalitāti
Jelgavā notiekošais ledus skulptūru festivāls ir ne tikai audzis un iemantojis popularitāti apmeklētāju un mākslinieku vidū, bet arī kļuvis par lielāko Baltijā un vienu no nozīmīgākajiem ledus mākslas notikumiem Eiropā. Tas arī iekļauts desmit pasaules lielāko ledus skulptūru konkursu topā. Vai pirms 20 gadiem ko tādu varēja iedomāties? “Tādas vīzijas, ka tas būs tik interesanti, tik liela apmēra un aptvers visu pilsētu, varbūt nebija. Sapņos nebija arī tas, ka ar Jelgavu un Latviju rēķināsies starptautiski. Starptautiskā sniega un ledus skulptūru asociācija mūs ir iekļāvusi savā sarakstā kā vietu, kur katru gadu notiek festivāls. Ja esam tur starp Ķīnas Harbinas, Japānas Saporo, Eiropas, Amerikas un Kanādas festivāliem, tas ir rādītājs. Arī mākslinieki, kuri meklē informāciju, redz, ka šis ir prestižs, pasaules līmeņa ledus skulptūru konkurss. Tas ir apliecinājums mūsu ieguldītajam darbam,” stāsta M.Buškevics.
Dalībnieku pieteikumi festivālam tiek saņemti no visas pasaules, sākot ar tuvējām valstīm, kā Lietuvu vai Krieviju, beidzot ar Ķīnu un Austrāliju. Pieteikumu skaits ir daudz lielāks, nekā festivāls var uzņemt. Šogad saņemti 78 mākslinieku pieteikumi un 139 ledus skulptūru skices. “Mākslinieki tiecas uz mūsu festivālu, līdz ar to tas ir viens no prestižākajiem konkursiem. Tā kā pieteikumu ir daudz, varam atlasīt labākos. Vērtējam ne tikai iesūtītās skices, bet arī mākslinieku panākumus, uzvaras konkursos, tāpēc mums ir viegli izvēlēties labākos. Konkurence ir sīvāka, kvalitātes latiņa augstāka, un arī māksliniekiem tas ir ļoti no svara,” tā M.Buškevics.
Marija un Matvejs Vavajevi (Krievija) ,“Lai visa pasaule pagaida”. Sapņot. Lidot. Un domāt par skaistumu. Sapņot pieskarties zvaigznēm un mākoņiem. “Tā būs sapņojoša varde. Ja viss izdosies, kā iecerēts, vardei būs arī spārni, par kuriem tā tik ļoti sapņo. Sapņot vajag visur un vienmēr, tam obligāti ir jāatrod laiks,” stāsta Marija. Viņai ļoti patīk veidot ledus skulptūras un nav žēl, ka pēc laika darbs izkūst. “Skulptūru redzēs daudz cilvēku, un, kad nekā cita vairs nebūs, viņiem paliks iespaidi,” stāsta Marija.
Tao Hu (Ķīna), Ainars Zingniks (Latvija), “Pamošanās”. Skulptūra attēlo mītisku stāstu, kurā skaistu meža dievieti no sapņa pamodina pūces. Pūce ir gudrības un mistērijas simbols. “Gribēju atveidot kaut ko jauku un skaistu,” stāsta Tao, kuram viesošanās Jelgavā ir arī pirmā reize Eiropā. Viņam dalība festivālā tā jubilejas gadā tāpēc ir jo īpašāka. Tao piebilst, ka ledus skulptūru festivāli Ķīnā ir populāri. “Pati daba ir šo īpašo sajūtu šoreiz uzdāvinājusi,” jubilejas gadā teic Tao kolēģis Ainars Zingniks, kuram ir bagātīga Jelgavas ledus un smilšu skulptūru festivālu pieredze. Individuālajā skulptūrā Ainars atveidojis savu sapni. “Tā ir burinieka stilizācija. Skice tapa pirms septiņiem astoņiem gadiem, tā bija mirkļa ideja. Jau toreiz darbu tā arī sauca – “Manu sapņu kuģis”. Esmu dzimis un uzaudzis pie jūras Pāvilostā. Ar jūru un kuģiem, bet ne buriniekiem, esmu saistīts no pašas bērnības. Tā lieta mani ļoti interesēja,” stāsta mākslinieks.
Agnese Rudzīte-Kirillova, Anatolijs Kirillovs (Latvija), “Starp”. Sapņi ir kā tilts, lai cilvēks sasniegtu harmoniju, atrodoties starp divām pasaulēm. Viena – mums visiem redzamā un saprotamā, otra – tikpat reāla, bet kā redzamās spoguļattēls. “Kādā žurnālā ieraudzīju skaistu fotogrāfiju, kurā bija redzama kalnu ainava pie ezera ar tieši tādu pašu atspīdumu ūdenī,” par komandas skulptūras ierosmi stāsta Agnese. Tad radusies doma ainavu sadalīt uz pusēm un starp divām realitātēm – īsto un sapņu – ielikt meditējošu cilvēku. Agnese priecājas par ziemai atbilstošiem laikapstākļiem. “Darba prieks arī uzreiz ir klāt, jo nav tik daudz jādomā par tehnisko pusi,” stāsta Agnese, kura savukārt individuālajā skulptūrā attēlojusi gulošu meiteni, kuras astrālais ķermenis devies ceļojumā.
Nials Magī (Īrija), Pedro Mira (Portugāle), “Skats iekšpusē”. “Zigmunds Freids izmantoja sapņus un to simbolismu, cenšoties palīdzēt cilvēkiem saprast sevi,” stāsta Nials, kurš kopā ar kolēģi ledū plānojis attēlot Z.Freida portretu ar sapņu simboliem psihoanalītiķa prātā. Šī viņam ir otrā dalība Jelgavas ledus skulptūru festivālā, pirms desmit gadiem veidojis arī smilšu skulptūru. “Šis ir jauks projekts, novērtēju iespēju tajā piedalīties,” tā Nials.
