Nekas neparedzēts (ne labs, ne slikts) ceļā neatgadījās, par ko arī esam priecīgi, jo mums uzticētais trauslais materiāls nebūt nemudināja meklēt piedzīvojumus.
«Nekas neparedzēts (ne labs, ne slikts) ceļā neatgadījās, par ko arī esam priecīgi, jo mums uzticētais trauslais materiāls nebūt nemudināja meklēt piedzīvojumus.
Esam apmierināti gan ar apmeklētāju atsaucību, gan ar to, ka izdevās visas 19 skulptūras sveikas un veselas nogādāt galā,» par Jelgavā gatavoto ledus skulptūru ceļojošo izstādi saka pilsētas pašvaldības aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Āris Dreimanis, lēšot, ka
V Starptautiskā ledus skulptūru festivāla sarīkojumus apmeklējuši aptuveni 50 tūkstoši cilvēku.
Viņš atzīst, ka attaisnojusies arī iecere skulptūru otrajā ceļošanas gadā tās rādīt galvenokārt iepriekš neapmeklētās pilsētās (tikai sākuma un gala punkti Jelgava un Rīga, kā arī Jūrmala skulptūru maršrutā bija iekļauti pagājušogad). Daudzi apmeklētāji, piemēram, uz izstādi Kuldīgā bija mērojuši ceļu no attālām novada vietām.
Skulptūru veiksmīgu nogādāšanu no izstādes izstādē nopietni neesot apdraudējuši ne apmeklētāji (no vēlmes darbus aptaustīt un citiem «nedisatncētiem» «uzmanības pierādījumiem» visvairāk skulptūras esot bijis jāsargā no jelgavniekiem), ne laiks. Ar nepiemēroti siltiem laika apstākļiem atšķīrusies tikai pati pēdējā izstāde pie Kongresu nama Rīgā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad izstādes dienā Rīgā valdīja 25 grādu sals, siltākais laiks gādājis par lielāku apmeklētāju skaitu, taču izstādes darbu mūžu saīsinājis (piemēram, pēc noslēguma izstādes pārvietošanu neizturēja Gunta Svikuļa «Taksis»).
Zigurda Bieļa «Make Love, Not War» izpelnījās ne tikai skatītāju simpātijas balvu Jelgavā, bet pēc noslēguma izstādes skulptūru savā īpašumā vēlējušies iegūt daudzi izsoles dalībnieki. Par iespējamo saimnieku atsaucību nav varējis sūdzēties arī Ilzes Nakopitjanas Dinazaurēns jeb «Zaļais pūķis», kā skulptūru zaļā apgaismojuma dēļ nodēvēja kāds izstādes apmeklētājs Jelgavā. Otru šīs mākslinieces darbu – eņģeļa figūru «Vēsmainie spārni» – festivāla rīkotāji uzdāvinājuši Universitātes bērnu klīniskajai slimnīcai. Pie šā gada ledus skulptūru parādes ģenerālsponsoru «Dinaz Group» mītnes Rīgā «mūža novakari» vadīs Rinalda Opincāna «Nākotnes tēls» (kuru par sev tīkamāko pēc izstādes apmeklējuma Jūrmalā atzina arī Valsts prezidente).
Festivāla pirmās vietas ieguvēja Aļģirda Bosa «Lietus Ziemassvētkos» tagad apskatāms pie laikraksta «Diena» ēkas Rīgā, Mūkusalas ielā.
Vairāki darinājumi nonākuši pie festivāla draugiem skulptūru dzimtajā pilsētā. Nīderlandietes Konijas den Breivas darbs atrodas pie viesnīcas «Jelgava», savukārt Driksas ielā uzņēmuma «Silva» ieeju rotā divu festivāla dalībnieku veidotās skulptūras – baltkrieva Konstantīna Seļikanova «Tējas dzeršana» un liepājnieka Krista Erba «Divi eži». «Ziņas» jau rakstīja, ka šogad kopā ar Latvijas pārstāvjiem skulptūras veidoja autori no Baltkrievijas, Lietuvas un Nīderlandes. Otrajā un, visticamāk, pēdējā ceļojumu gadā starptautisks bija arī brauciena maršruts. Pagājušajā nedēļas nogalē skulptūru izstāde notika ārpus Latvijas – Šauļos. Latvijā festivāls gadu gaitā ieguvis plašu publicitāti, bet daudzi Šauļu iedzīvotāji, kā stāsta Ā.Dreimanis, ziņu par to, ka viņu pilsētu apciemos ledusdarbu izstāde, vispirms uzņēmuši ar neticību. Tāpēc vēl jo lielāks un patīkamāks bijis pārsteigums, savām acīm pārliecinoties par to, ka trauslajā un īslaicīgajā materiālā veidotās skulptūras var ne tikai ilgstoši pastāvēt, bet veselu nedēļu ceļot un neizkust. Vēlme pārliecināties par solītā atbilstību īstenībai bijusi tik plaša, ka, salīdzinot ar plānoto laiku, izstāde Šauļos pagarināta par pusotru stundu.
Lemšana par to, kāds tieši būs nākamais ledus skulptūru festivāls, vēl priekšā, bet skaidrs, ka, skulptūru izmēriem palielinoties, izstādes ceļojumi beigsies. Runājot par nākotnes iecerēm, Ā.Dreimanis pieļauj, ka jelgavniekus un pilsētas viesus festivāla norises turpmāk varētu priecēt vairākas dienas. Par ilglaicīgāku vaibstu pilsētas ziemīgajā sejā varētu kļūt arī ledus skulptūru dārzs.
