Latvijas valsts 93. gadadienas priekšvakarā Saldus novada Vadakstē «Zemgales Ziņu» žurnālists Gaitis Grūtups svinīgi atvērs grāmatu «No saviem vārdiem neatsakos» – stāstu par rakstnieku, novadpētnieku un politieslodzīto Žani Skudru. Tā tapusi kopā ar jelgavnieci Līgu Brigaderi, kas, sagaidījusi grāmatas nodrukāšanu, pagājušo svētdien aizgāja mūžībā.
«Kad vieni dara lielus darbus un tie ir padarīti, gadās, ka atrodas citi cilvēki, kam tur arī it kā būtu jābūt klāt. Tā arī ir ar Žaņa Skudras novadpētniecisko darbu par Vadakstes pagasta Bileiķiem,» grāmatas ievadā raksta L.Brigadere, kuras senči arī nāk no leišmales. Grāmatas pamats ir Ž.Skudras (1924 – 1994) pētījums par Bileiķiem, kas varētu būt interesants visiem, kam interesē vēsture vietā, kur latvieši dzīvo cieši līdzās ar lietuviešiem, krieviem, agrāk arī ebrejiem. Ž.Skudras tūkstoš lapu rokraksta manuskripts, ko viņš pabeidza īsi pirms nāves, bija glabāts Vadakstes muzejā bez plašākas ievērības. Grāmatas nosaukums «No saviem vārdiem neatsakos» ņemts no Ž.Skudras pēdējā vārda 1978. gadā Latvijas PSR Augstākajā tiesā. Tur viņu un viņa bērnības draugu, tolaik Zviedrijā emigrācijā dzīvojošo Laimoni Niedri apsūdzēja spiegošanā un padomju dzīves apmelošanā. «Viņu «noziegums» bija tāds, ka Niedre kā ārzemju tūrists slepus cauri «dzelzs priekškaram» bija izvedis Skudras aprakstus un fotogrāfijas. Tie bija tapuši, apceļojot padomju Latviju,» stāsta G.Grūtups. Tos apkopojot, septiņdesmito gadu vidū Zviedrijā Latviešu nacionālais fonds izdeva divas grāmatas, un Ž.Skudra Urālos pavadīja deviņus gadus – līdz pat atmodas sākumam. Grāmata iekļauj G.Grūtupa pētījumu par Ž.Skudras krimināllietu un dzīvi. Tā atgriež padomju laikos, kad brīvdomīgi cilvēki tika izsekoti, un liek pārvērtēt to brīvības garu, kāds valda šodien.
