Par piedzīvojumiem Afganistānas partizānu nometnēs astoņdesmitajos gados un pērn NATO miera misijā otrdien Jelgavas Latviešu biedrībā stāstīja Saeimas deputāts Atis Lejiņš un Nacionālo bruņoto spēku kapteinis jelgavnieks Kaspars Lazdiņš.
A.Lejiņš Afganistānas partizānus apmeklēja 1986. un 1987. gada vasarās, kad šo valsti bija okupējis padomju karaspēks. Savukārt K.Lazdiņš no pusgadu ilga dienesta NATO miera uzturēšanas misijā atgriezās Ziemassvētkos. A.Lejiņš uzskata, ka latvieši bijuši parādā afgāņu cīnītājiem, jo tie piespieda Padomju Savienības karaspēku atkāpties no savas zemes 1987. gadā. Viņaprāt, tas bija priekšvēstnesis tam, ka pēc septiņiem gadiem padomju karavīri aizgāja arī no Latvijas. Šo parādu latvieši, kalpojot NATO miera misijā Afganistānā, esot atdevuši. Kas notiks 2014. gadā, kad pēc amerikāņu plāniem sabiedroto karaspēkam būtu Afganistāna jāatstāj, A.Lejiņš atturējās prognozēt. K.Lazdiņš, pusgadu dzīvojot šajā nemierīgajā zemē, neesot sejā redzējis nevienu afgāņu sievieti – tur, kur viņš bijis, visas staigājot čalmās, kas, viņaprāt, liecinot par islāma radikāļu ietekmes palielināšanos. Dzīve tur esot kļuvusi nemierīgākaJautājumus par mūsdienu politisko dzīvi Latvijā neviens no apmēram trīs desmitiem pasākuma dalībnieku Saeimas deputātam A.Lejiņam auditorijas priekšā neuzdeva. Tika runāts par Indijas, Krievijas un Pakistānas ietekmi Āzijā un visā pasaulē. Biedrības priekšnieks ārsts Paulis Rēvelis atzina, ka daudz politikas jau esot masu medijos un tādēļ svarīgāk esot kamerstilā aprunāties par lielās vēstures lietām.
