Ar avīzi ērti sist mušas, taču ar papīru var «nosist» arī cilvēku.
Ar avīzi ērti sist mušas, taču ar papīru var «nosist» arī cilvēku. Tā sprieda par brīvdomību («kompetenci») padzītais ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers un no seifa izņēma iespaidīgu dosjē ar uzrakstu «Aivars». Notraušot putekļus un zirnekļu ziedu dārzus, mape ar pienācīgo cieņu tika nolikta goda vietā uz sarkankoka rakstāmgalda. Tā, kas mums te ir? Piedzimšanas dati, pirmie skolas gadi (eh, razbainieks gan bijis liels!), nu, tālāk, tālāk… Ahā, te jau –kā katram pilsonim, kas pārsniedzis pubertātes vecumu! Sākas lielāki un mazāki grēciņi. «Klients» vēl nav tiktāl nobriedis, lai kandidētu uz prezidenta amatu, tādēļ mīlas dēkas atstāsim vēlākam laikam. Kas zina – noderēs… Pārāk veci grēki neder. Arī jaunākie ne, jo nav zināms, kādi uzvārdi uzpeldēs līdzi. Tā, … te jau ir kaut kas reāls: 1994. gads – «klienta» paraksts un jau zināms bizness «Multinord AG». Tagad, Aivar, mēs varam padiskutēt.
Tā kā pierādīt, ka A.Lembergs ir patiesais Latvijas valdības vadītājs, Šlesers nevarēja, lietā tika likts cits «kompromats», kas netieši norāda, ka Ventspils mērs varētu būt arī viens no Ventspils īpašniekiem. Veids, kādā Lemberga un Šlesera atklātajā kāršu partijā tika izspēlēts «melnais džokeris», protams, ir komisks, taču vēl smieklīgāka ir Ventspils mēra aiziešana dziļā pagrīdē pēc «kompromata» publicēšanas. Bēgšana no žurnālistiem, daļas plašsaziņas līdzekļu pasludināšana par melīgiem, izvairīšanās no atbildēm liecina, ka Ventspils mēra izpratne par demokrātiju vēl dus pamperos.
A.Lembergs masu informācijas līdzekļos izteiktos pieņēmumus par viņa līdzdalību Šveices uzņēmuma «Multinord AG» akciju kapitālā uzskata par provokāciju, kuru organizējuši tie ekonomiskie un politiskie spēki, kam ir nepieņemama viņa «noraidošā attieksme pret priekšlikumiem veikt lielo uzņēmumu «Latvenergo» un «Latvijas kuģniecība» privatizāciju ar nelikumīgām metodēm un pretēji valsts interesēm». Tiesa, Lembergs nepaskaidro, par kādu valsti ir runa – par Latvijas vai Ventspils «valsti» jeb muižu? Ventspils mēra skaidrojums, ka nu jau par skandalozu kļuvušais pilnvarojums «pamatoti varēja tikt dots Šveices advokātu grupai, lai Ventspils pilsētas pašvaldību interešu dēļ veiktu Šveices uzņēmuma tiesiskās izpētes darbu», neiztur pat paviršāko kritiku. Ventspils pašvaldība (kāda no tās institūcijām vai amatpersonām) pilnvarojuma dokumentā nav pat pieminēta. Juridiskās darbības, uz kādām Lembergs (kā privātpersona) pilnvaro – saņemt un nodot vērtspapīrus, maksājumus, uzsākt un realizēt parādu piedziņu, ieskaitot bankrota iesniegumu iesniegšanu, pārstāvēt pilnvarotāju mantojuma lietās, krimināllietās un tā tālāk – pat visdziļākajos murgos nevarētu sasaistīt ar kāda atsevišķa uzņēmuma «tiesiskās izpētes darbu». Ja runa ir par Ventspils pašvaldības interesēm – kāds gan tām sakars ar pilnvarotāja nāvi vai bankrotu («..šis pilnvarojums nepārstāj darboties līdz ar pilnvarotāja nāvi, oficiālu pazušanu, rīcības nespēju vai bankrotu.»)?! Un visbeidzot – kādu apsvērumu vadīts Lembergs apņemas samaksāt par septiņu advokātu pakalpojumiem pašvaldības interešu pārstāvniecībai no savas kabatas?…
Netīrumi un samazgas, ko rada un viens pār otru gāž tautas «svētītie» politiķi un amatvīri, atklāj ne tikai šo vīru patieso seju, motīvus un veidu, kādā viņi pārstāv «tautas» intereses. Arī morālo vērtību iznīcināšanu, kam kalpo varas elite.
