Ģenerālprokuratūras totalitāro režīmu un noziegumu izmeklēšanas nodaļas prokurore A. Rubene, izskatījusi materiālus par LR Saeimas deputāta A.Tomašūna darbības atbilstību LR Korupcijas novēršanas likuma noteiktām tiesību normām.
Rīgā 1997. gada 29. augustā
LR Ģenerālprokuratūras totalitāro režīmu un noziegumu izmeklēšanas nodaļas prokurore, vecākā tieslietu padomniece A. Rubene, izskatījusi materiālus par LR Saeimas deputāta A.Tomašūna darbības atbilstību LR Korupcijas novēršanas likuma noteiktām tiesību normām,
konstatēja:
LR Ģenerālprokuratūra saņēmusi no LR Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas materiālus par Saeimas deputātu A.Tomašūnu, kas, būdams deputāts, pēc LR Korupcijas novēršanas likuma stāšanās spēkā pārkāpis šai likumā noteiktās normas, vienlaicīgi izpildījis akciju sabiedrības «Izglītība» padomes locekļa pienākumus, bet valsts amatpersonas deklarācijā, kas iesniegta 1996. gada 1. augustā, to nav norādījis.
Pārbaudes laikā konstatēts, ka akciju sabiedrība «Izglītība» dibināta 1991. gada 17. aprīlī. LR Uzņēmumu reģistrā tā reģistrēta 1991. gada 6. jūnijā, pēc statūtu grozījumiem pārreģistrēta 1996. gada 4. aprīlī. Tās dibinātāji – juridiskās personas: Jelgavas Spīdolas skola ar pilnvaroto personu šīs skolas direktoru A. Tomašūnu, Latvijas Universitāte, Latvijas Tautas fronte, Valmieras rajona kolhozs «Kopsolis», Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un uzņēmums «Atmoda». A.Tomašūns ticis ievēlēts par akciju sabiedrības «Izglītība» padomes locekli un izpildījis šos pienākumus līdz 1996. gada jūlijam, strādājis bez atalgojuma.
1996. gada 20. jūlijā A.Tomašūns rakstiski informējis «Izglītības» valdi, ka sakarā ar viņa ievēlēšanu LR Saeimā par deputātu viņš pārtrauc savu darbību akciju sabiedrībā no 1996. gada 1. jūlija.
No akciju sabiedrības «Izglītība» pilnsapulces protokola Nr. 6 un «Izglītības» izpilddirektores A. Mangales paskaidrojuma redzams, ka 1996. gada 2. jūlijā notikusi akciju sabiedrības pilnsapulce. Tā nolēmusi atbrīvot visus padomes locekļus, ievēlējusi jaunu valdes sastāvu, par priekšsēdētāju ievēlējusi LU rektoru J.Zaķi. Jelgavas Spīdolas skolu akciju sabiedrībā pārstāvējusi pašreizējā direktore M.Butevica. Tādējādi no 1996. gada 2. jūlija A.Tomašūns akciju sabiedrībā «Izglītība» vairs nedarbojas.
Saskaņā ar «Izglītības» statūtiem, kuru izstrādāšanā A. Tomašūns piedalījies un kurus parakstījis, padomes loceklis jebkurā laikā var lūgt atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas, bet šajā gadījumā jāsasauc padomes sēde, kas viņu atbrīvo. Par pārmaiņām padomes sastāvā jāpaziņo LR Uzņēmumu reģistram, un tās ir spēkā ar reģistrācijas brīdi. «Izglītības» vadības paviršības dēļ informācija par izmaiņām tās pārvaldē Uzņēmumu reģistram iesniegta tikai 1997. gada 20. augustā sakarā ar šo pārbaudi.
Tādējādi A.Tomašūns atstāja amatu akciju sabiedrības «Izglītība» padomē no 1996. gada 2. jūlija, un ziņas valsts amatpersonas deklarācijā, ko viņš iesniedzis 1996. gada 1. augustā, ir patiesas.
Līdz ar to A.Tomašūns nav pieļāvis LR Korupcijas novēršanas likuma 12. panta un šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta prasību neizpildi.
Pārbaudes laikā arī konstatēts, ka savā ieņēmumu deklarācijā par 1996. gadu A.Tomašūns nav norādījis viņa īpašumā esošo motociklu «Dņepr MTD», ražotu 1974. gadā, sakarā ar ko viņš pārkāpis LR Korupcijas novēršanas likuma 23. panta 2. punktu. A.Tomašūns paskaidroja, ka šo motociklu nodevis lietošanā savam tēvam Imantam Tomašūnam, kas dzīvo Dobeles rajona Ukru pagastā. Motocikls esot vecs, tas neesot lietošanas kārtībā, tā vērtība esot zemāka par 50 latiem, šo apstākļu dēļ tā esamību deklarācijā neesot norādījis.
Ņemot vērā motocikla ilgo ekspluatācijas laiku, tehnisko stāvokli un atrašanos citas personas rīcībā, nav pamata uzskatīt, ka A.Tomašūns to apzināti nav norādījis deklarācijā.
Šo apstākļu dēļ nav pamata krimināllietas ierosināšanai, jo viņa darbība nesatur Latvijas KK 151 – 3. p. minētā nozieguma sastāvu šo darbību neapzinātā rakstura dēļ. Pārbaudes laikā netika konstatēti nekustamie īpašumi, akcijas vai ienākumi citos uzņēmumos, ko A.Tomašūns nebūtu norādījis savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Ņemot vērā minēto, A.Tomašūna darbībās nav Latvijas KK 151. – 3. p., 162 – 2. p., 162 – 3. p., 162. – 4. p. paredzēto noziegumu sastāva. Krimināllietas ierosināšanai nav pamata.
Pamatojoties uz teikto un vadoties no Latvijas KPK 5. p. 2. pkt. un 112. p., nolēma:
1. Atteikt ierosināt krimināllietu pret A.Tomašūnu nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
2. Lēmuma norakstu nosūtīt ieinteresētām personām.
3. Lēmumu var pārsūdzēt LR ģenerālprokuroram.
A.Rubene, LR Ģenerālprokuratūras totalitāro režīmu un noziegumu izmeklēšanas nodaļas prokurore
