Divus kilometrus aiz Emburgas pie Ceļmalniekiem no lielceļa, kas gar Lielupi ved uz Mežotni, skatam paveras vecu riepu kaudzes. Tur izveidota bīstamo atkritumu pārstrāde, kuru uzņēmums «E Daugava» sāka ierīkot pirms trim gadiem. Uzņēmums objektā ieguldījis vairāk nekā pusmiljonu latu. Tas attīstās un patlaban dod darbu pieciem darbiniekiem. Pavasarī plānots iedarbināt pirolīzes reaktoru, kurā riepas tiks pārkausētas šķidrajā kurināmajā. Tad darbinieku skaits varētu palielināties par septiņiem.
«Pēc mūsdienu tehnoloģijām no sasmalcinātajām riepām veido filtrējošo slāni, ko klāj, ierīkojot sadzīves atkritumu uzglabāšanas poligonus. Tomēr pagaidām šis virziens mūsu uzņēmumam nav izrādījies izdevīgs. Tādēļ firmas vadība nolēmusi riepas pārstrādāt ar mobilu pirolīzes iekārtu, ko testa režīmā izmēģināsim pēc apmēram mēneša. Šajā iekārtā tiks ieguldīti vēl četrsimt tūkstoši latu, no kuriem daļu finansē ES,» stāsta inženieris Sidrabenes pagasta iedzīvotājs Andris Uļjanovs, kas kopš paša sākuma 2007. gadā bijis šīs pārstrādes attīstītājs, bet, sākot ar novembri, uzņēmies vadīt jaunu projektu radniecīgā uzņēmumā «Zaļā Latvija». Tagad viņu Ceļmalniekos nomainījis dēls Kristians Uļjanovs, kurš ir diplomēts zemes ierīkotājs un krīzes laikā, kad mērniekiem darba trūkst, nedaudz mainījis savu profesiju. Iedzīvotāji vāca parakstus «pret»Projekta attīstītāji skaidro, ka riepu kausēšanā tiks izmantots moderns pirolīzes reaktors, kurā siltuma zudumu ir maz, un skursteņa izmeši stingri iekļausies Ministru kabineta noteikumos paredzētajās normās. Sākot riepu kausēšanu, samazināsies to kaudzes, kas bojā ainavu gleznainajā Lielupes krastā. Pirms trim gadiem, kad iecere izveidot Ceļmalniekos bīstamo atkritumu pārstrādi tika nodota sabiedriskajai apspriešanai, radās protestētāju grupa, kas vāca parakstus pret objekta būvēšanu. Pārmetumi tika arī toreizējam Sidrabenes pagastvecim Jānim Vīgantam, kurš pārstādes ierīkošanai bija pārdevis «E Daugavai» četrus hektārus no sev piederošās zemes. Šodien, aptaujājot apkārtnes iedzīvotājus, var just, ka ekoloģiska rakstura bažas nav zudušas, tomēr nav arī pretargumentu – ne gaidītās smakas, ne grunts piesārņojums nav manīts. Tiesa, smagās automašīnas ir padangājušas lielceļu, taču «E Daugava» to pielabo. Kādam piesārņojums jāsavāc«Labāk, ka tās riepas stāv lielā kaudzē nekā mētājas mežā,» teic turpat blakus esošo Ceļmalnieku māju iedzīvotāja Anna Ozoliņa. Savukārt Sidrabenes pagasta pārvaldniece Eva Segliņa piebilst, ka paļaujas uz vides inspekcijas pārbaudēm. Ceļmalnieku ražotne ir sertificēta vienpadsmit darbības veidos, taču ne visi pagaidām tiek attīstīti. Uz nenoteiktu laiku, piemēram, apstājusies iesāktā bīstamo vielu plastmasas taras smalcināšana. «Pagaidām autoservisiem atļauts no tehniskajiem šķidrumiem iztukšotās plastmasas mucas un kannas vai vecus bamperus mest izgāztuvēs, tāpēc tos nav izdevīgi vest pie mums. Taču droši vien nākotnē ekoloģiskās prasības šajā jomā kļūs stingrākas,» spriež K.Uļjanovs. Ceļmalnieku ražotnes lielākie klienti un sadarbības partneri ir firmas, kas nodarbojas ar ekoloģiskā piesārņojuma likvidēšanu uz dzelzceļa, pie naftas maģistrālajiem cauruļvadiem, kā arī autotransporta uzņēmumi. Investīcijas Ceļmalnieku objekta izveidē «E Daugava» plāno atgūt desmit gados.
