11. un 18. novembri Latvijā ik gadu atzīmē gan ar valstiskām ceremonijām, gan daudz piezemētākiem, taču ne mazāk patriotiskiem pasākumiem pagastos, skolās, ģimenēs. Šis ir laiks, kad daudz īpašāk izjūtam piederību savai valstij, Latvijai.
Tieši novembrī palielinās to cilvēku skaits, kuri bez pompozitātes, cilvēcisku un patriotisku emociju vadīti, pie apģērba piesprauž sarkanbaltsarkano karodziņu un nekautrējas to demonstrēt ikvienam. Mazliet gan ironiju izraisa politiķu īpašie atgādinājumi šajās dienās pie apģērba nesāt šo mūsu valsts simbolu. Dažs pat norāda, ka «pareizi» karodziņu ir piespraust ar atlokiem uz augšu, jo tādējādi veidojas burts V, kas nozīmē – uzvara (ang.val. – victory). Tādos brīžos rodas vēlme pamācītājiem pajautāt – tiešām tik svarīga ir ārējā forma vai tomēr tas, kas mīt dziļi cilvēka sirdī…
Ne jau lentīte pie krūtīm vienu novembra nedēļu nosaka, cik ļoti mīlam mūsu valsti. Ne jau skaistas uzrunas pie pieminekļiem vai citās atceres vietās, bet gan rīcība ikdienā, rūpējoties par savu zemi, tās labklājību un drošību. Turklāt ne jau finansējums armijai būs izšķirošais, vai valsts pastāvēs mūžu mūžos. Bez savas valsts esam bijuši 50 gadu, kad dzīvojām zem svešiem simboliem ārēji, bet mīlējām zaudēto sirdī. Bez ieročiem esam izgājuši pastāvēt par savām tiesībām pretī svešas varas tankiem un automātiem. Ar cerību un ticību sirdī par uzvaru un brīvību, ar mīlestību cits pret citu un savu atgūstamo valsti.
Taču, lai patriotiski noskaņoti un upurēties gatavi cilvēki valstī dzīvotu, jārada visi tam nepieciešamie apstākļi – laba izglītība, ko var nodrošināt laimīgi skolotāji, laba veselība, ko var nodrošināt laimīgi ārsti, labas darba vietas, ko var radīt tikai laimīgi uzņēmēji. Šo uzskaitījumu iespējams turpināt bezgalīgi – jā, arī līdz aizsardzības jomai, kurā dienēs labi Tēvijas sargi, kurus būs izaudzinājuši laimīgi vecāki.
Nepārprotiet, ne mazākā mērā nenoniecinu tos, kuri šajā laikā nēsā karodziņus pie krūtīm. Arī manā ģimenē tā ir pierasts. Tomēr būtiski, lai tas viss nāktu no sirds un nebūtu valstiski uzspēlēts. Ļoti ceru, ka ar katru gadu šādu patiesu cilvēku kļūst aizvien vairāk. Arī politikā. ◆
