Šodien vārdadienas svin kungi, kuriem vārdi sākas ar burtu L – Leoni, Linardi, Leo un Leonardi.
Šodien vārdadienas svin kungi, kuriem vārdi sākas ar burtu L – Leoni, Linardi, Leo un Leonardi.
Leonarda Līpiņa, LLU Mežu fakultātes dekāna un kaislīga mednieka, saknes ir Rēzeknes rajonā. Viņa tēvs bija lauksaimnieks, bet vectēvs – mežinieks.
– Prātā palika tēva stāsti, kā vectēvs darbojies mežā. Laikam manī iedzimuši vectēva mežinieka gēni. Manu bērnu darbs gan nav saistīts ar mežu. Tāpēc ceru uz mazdēlu. Viņam ļoti patīk lauki, ūdeņi un meži, – stāsta gaviļnieks.
Pēc Ogres Mežrūpniecības tehnikuma beigšanas Leonards kopā ar citiem labākajiem tehnikuma absolventiem devās studēt uz Jelgavu.
– Tajā laikā modē bija mācīties kokapstrādi. Taču šajā specialitātē bija liels reflektantu konkurss, nobijāmies un iestājāmies mežsaimniekos. Vēlāk gan sapratām, ka būtu konkursu izturējuši. Mežsaimniekos kursā bijām trīs Ogres tehnikumu beigušie. Viens no viņiem – Andris Drēzna – tagad ir Meža izmantošanas katedras vadītājs, – Leonards Līpiņš ir gandarīts.
LLU Mežu fakultātei rudens ir pagājis jubileju gaisotnē, bet tagad galvenais uzdevums – līdz decembrim sagatavot studiju programmu pašnovērtējumu akreditācijai. Dekāns atzīst, ka pienākumi ir sadalīti un darbs virzās uz priekšu. Brīvajā laikā Līpiņa kungs labprāt paņem rokās ēveli, zāģi vai citu galdnieka darbarīku un pielabo ēkas atgūtajā sievastēva lauku īpašumā Stāmerienā.
Taču pats nopietnākais Leonarda Līpiņa vaļasprieks ir medības, jo mežsaimniekam tās ir profesionāla nepieciešamība. Viņš uzskata, ka neviens neizstaigā mežu tā kā mednieks:
– Piemēram, biezā jaunaudzē ieies tikai mednieks. Stāvot mastā, var ne tikai izdomāt visu dzīvi, bet arī netraucēti vērtēt mežu. Un, protams, mežā var lieliski atpūtināt nervus. Tur viss notiek bez steigas un stresa. Medībās šaušana nav galvenais. Taču Leonards Līpiņš ir patiesi lepns par šoruden nomedīto katra mednieka iekāroto mežazvēru – staltbriedi.
Sveicam visus šīsdienas gaviļniekus, īpaši – Leonardu Līpiņa kungu!