Vakar Jelgavas centrālajā zinātniskajā bibliotēkā notika ilgus gadus aizliegtā dzejnieka Leonīda Breikša 80. gadadienai veltīts pasākums, kurā savās atmiņās par dzejnieku dalījās Mārtiņš Bisters un literatūras zinātniece Beatrise Cimermane.
«Par visiem svētumiem,
ko sirdī nesam,
Lai šo ik viens sev pirmā vietā liek:
no zemes šīs mēs izauguši esam,
Mums šajā zemē galva jānoliek.»
(Leonīds Breikšs.)
Vakar Jelgavas centrālajā zinātniskajā bibliotēkā notika ilgus gadus aizliegtā dzejnieka Leonīda Breikša 80. gadadienai veltīts pasākums, kurā savās atmiņās par dzejnieku dalījās Mārtiņš Bisters un literatūras zinātniece Beatrise Cimermane. Pasākuma viesiem bija arī iespēja klausīties Intas Alekses dzejas teātra aktieru Daces Vilnes, Elīnas Apsītes un Jura Vizbuļa lasītajā Leonīda Breikša dzejas uzvedumā «Es vēlreiz nākšu…»
Līdz Latvijas okupācijai 1940. gada vasarā Leonīds Breikšs bija radošs, interesants, kā ārī atzīts dzejnieks un rakstieks, kam jau bija publicēti vairāki dzejoļkrājumi, kā arī prozas grāmata un romāni.
1941. gada 17. aprīlī Leonīds Breikšs tika arestēts un jau pēc pāris mēnešiem izsūtīts.
Leonīda Breikša piemiņas un jubilejas pasākumu organizēja Jelgavas pilsētas bērnu bibliotēka un tās vadītāja Irīna Ķuse. Par svētku norises raitumu gādāja režisore Inta Alekse. Bet patīkamo noskaņojumu uzturēja neuzmācīgas vijoles un klavieru skaņas.
Irēna Ķuse «Ziņām» pastāstīja, ka pašlaik viena no bērnu bibliotēkas prioritātēm ir jaunatne, kam arī bija rīkots šis pasākums. Milzīgs paldies gan skolotājiem, gan arī bērniem par pilno zāli, kas klausījās un sevī uzņēma katru stāstītāju sacīto vārdu. Jau, gatavojoties jubilejai, tika darīts viss, lai sarīkojums izdotos saistošs un interesants, un, liekas, ka galarezultātā tas arī izdevās. Ļoti daudzi pasākuma viesi arī izmantoja iespēju dalīties savos uzskatos un izjūtās par dzejnieku, līdz beidzot vēl ilgi pēc pasākuma gan tā organizatori un vadītāji, gan arī viesi pārrunāja gan šeit dzirdēto, gan arī agrāk lasīto par Leonīdu Breikšu. Vēl tikai jāpiebilst, ka pasākuma noslēgumā visa zāle, stāvot kājās, nodziedāja Leonīda Breikša «Svēto mantojumu».
