Veselības ministrija sagatavojusi noteikumus, kas no nākamā gada farmaceitiem liktu pārdot lētākās valsts apmaksātās zāles, kurām receptē būs norādīts ķīmiskais sastāvs, bet ne nosaukums. Ja pacients tomēr vēlēsies iegādāties dārgākas zāles, tās viņam būs jāpērk pašam. Lieltirgotavām arī plānots aizliegt piedāvāt aptiekām apjomu atlaides, tās savukārt draud ar priekšapmaksas pieprasīšanu. Kamēr Veselības ministrija sola, ka jaunie noteikumi būs draudzīgāki pacientiem, lauku aptiekas atsevišķus jauninājumus uztver kā iznīcinošus.
Plānotās izmaiņas sola krietni sarežģīt mazo lauku aptieku dzīvi, aiz kurām nestāv un kuras nebalsta lielās aptieku ķēdes. Galma aptiekas vadītāja Dzintra Lūsiņa, kuras aptiekas filiāle darbojas arī Zaļeniekos, nobažījušies, ka mazo aptieku pastāvēšana Latvijā pamazām virzās uz galu: «Būs kā daudzās citās valstīs, kur zāles varēs nopirkt kādā nelielā stūrītī drogu veikalā.» Uzspiešana ar likumuParedzamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem vajadzētu ierobežot plaši debatēto tēmu, ka farmācijas firmas ar dāsnām dāvanām un ceļojumiem uzpērk ārstus, lai viņi receptēs rakstītu konkrētu zāļu nosaukumus. Jaunie noteikumi stipro «draudzēšanos» starp farmācijas firmām un ārstiem ierobežotu, norāda ministrija. Taču plānotie jauninājumi būtiski satrauc mazās lauku aptiekas, kas jau tā cieš zaudējumus cīņā ar lielajām aptieku ķēdēm, kas nereti pieder pašiem zāļu izplatītājiem. Grozījumi paredz, ka no 1. janvāra ārsta pienākums būs valsts kompensējamo medikamentu receptē rakstīt nevis zāļu nosaukumu, bet starptautiski noteiktu ķīmisku sastāvu, savukārt aptiekai pircējam būs jāpiedāvā un jāpārdod lētākie šāda sastāva medikamenti. Izmaiņas plānots ieviest, lai ārsti nestrādātu zāļu lieltirgotāju interesēs un pacienti ietaupītu uz zāļu cenu. Dz.Lūsiņa neslēpj, ka vēl pirms dažiem gadiem dzirdējusi par medikamentu izplatītāju draudzīgajām attiecībām ar ārstiem, taču, kad par to sāka vairāk runāt, aktivitātes pieklusušas. Taču Dz.Lūsiņa ir pārliecināta, ka uzspiest neko nevajag un galavārds zāļu izvēlē jāpieņem pacientam. Par ietaupījumu pacientiem šaubās arī aptiekas «Eleja» vadītāja Astrīda Upeniece. Ne vienmēr lētākais esot labākais. «Ja cilvēkam nebūs līdzējuši lētākie medikamenti, būs jāpērk citi, bet veselība pa to laiku var tikai pasliktināties. Arī mums tas sarežģīs dzīvi, jo visas zāļu cenas un ķīmiskos nosaukumus prātā paturēt nevaram, un, nedod Dievs, ja piemirsīsim piedāvāt kādam lētāko medikamentu,» sašutusi Dz.Lūsiņa. Saskata apdraudējumu aptieku pastāvēšanaiMinistrijas iecere ir arī zāļu lieltirgotavām aizliegt piemērot apjomu atlaides, kas mazajām aptiekām bieži ir kā izdzīvošanas balsts. Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Mārcis Rutulis biznesa portālam nozare.lv norādījis, ka šāds solis nenovēršami izraisīs zāļu cenas palielināšanos, jo, visticamāk, tirgum nāktos atteikties no jebkādām atlaidēm, kas novestu gan pie lieltirgotavu, gan aptieku skaita samazināšanās un mazinātu konkurenci. «Veselības ministrija būtiski apdraud zāļu apgādi valstī. Lieltirgotavas būs spiestas pāriet uz priekšapmaksu un retākām piegādēm aptiekām. Vairāki simti mazo aptieku to varētu neizturēt,» norāda M.Rutulis.«Ja tiks pieprasīta priekšapmaksa par zāļu piegādi, tad mums ir viss – mēs iztirgojam esošo preci un slēdzamies ciet!» nosaka Elejas aptiekas vadītāja. To pašu apstiprina Galma aptiekas vadītāja. Taču ministrija apgalvo, ka šādu soli zāļu lietirgotājiem neļaušot spert, pretējā gadījumā tā vērsīsies Konkurences padomē. Arī lieltirgotavu atlaides lauku aptiekām līdz šim bijis kā drošības spilvens – pateicoties tam, tās saviem darbiniekiem var samaksāt algas, norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, pazemināt medikamentu cenas mazumtirdzniecībā. Kopumā minētos grozījumus neatbalsta desmit farmācijas nozares un nevalstiskās organizācijas, kas to rakstiski vēstulē arī paudušas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
