Partijas, kuru deputāti jau strādā EP, vairāk sēž uz kopīgajiem lauriem, ne sola darbus
Šajā numurā «Ziņas» publicē galvenos solījumus, kas minēti septiņu nākamsestdien gaidāmajās EP vēlēšanās startējošo partiju programmās (pirmā septiņnieka programmu pārskats – 15. maija laikrakstā). Darbs normatīvu izstrādē ir būtiskākais deputātu pienākums, taču vēlētājiem domātajos tekstos maz redzamas konkrētas apņemšanās viest izmaiņas likumos, vairāk uzskaitīti pašreizējā EP panākumi, bet par darāmo runāts vajadzības izteiksmē.
RA atprasīs viesstrādnieku nodokļus
Latvijas Reģionu apvienība (RA) vēlētājiem piedāvājusi 16 kandidātu, to vidū arī Saeimas deputāte Inga Vanaga, kas parlamentā tika, startējot no tolaik tikko izveidotās Zatlera Reformu partijas. «Mums rūp cilvēkdrošība – lai ikviens būtu brīvs no bailēm un brīvs no trūkuma,» teikts partijas programmā, bet līdzīgi kā pārējās partijas tā neskaidro, ko un kā deputāti darīs, lai saukļus īstenotu.
RA uzskata, ka attīstīti Latvijas reģioni un apdzīvoti Latvijas lauki ir tas pamats, kas ilgtermiņā garantēs Latvijas tautas attīstību un valsts drošību Eiropā. «Masveida ekonomiskā emigrācija ļāvusi bagātākajām Eiropas valstīm izmantot Latviju kā kvalitatīva darbaspēka donoru. Tūkstošiem Latvijas cilvēku, kas dzīvo un strādā ekonomiski attīstītākās valstīs, nodrošinot savas ģimenes, reizē papildina citu valstu ienākumus un padara pārtikušākus šo valstu pilsoņus. Ir pienācis laiks par to norēķināties. Tāpēc RA iestāsies par ES līdzekļu piešķiršanu ne vien lauksaimniekiem, bet Latvijas sabiedrībai kopumā. Mums ir jāsaņem maksājumi par citās ES valstīs nodarbinātajiem, lai šos līdzekļus izmantotu Latvijas iedzīvotāju atgriešanās veicināšanai,» sola partija, apgalvojot, ka cīnīsies arī par birokrātijas mazināšanu.
ZZS: reklāmās par cilvēku, programmā – ĢMO
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) darbam Briselē no 16 kandidātiem vairumu piedāvā rīdziniekus un galvaspilsētas tuvumā dzīvojošos. ZZS iestājas par reformu veikšanu ES, nodrošinot dalībvalstu noteicošās lomas saglabāšanu lēmumu pieņemšanā, atjaunojot tām veto tiesības svarīgos jautājumos, piemēram, lauksaimniecības politikā. Strauji jāmazina Eiropas Komisijas (EK) birokrātisko procedūru apjoms, ierēdņu skaits un administratīvās izmaksas.
No Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem valsts nacionālās intereses ir jāliek augstāk par savas politiskās partijas vai Eiropas politisko partiju grupu interesēm. Jāizveido vienota lobija aktivitāšu koordinācija, kas aptvertu Latvijas izpildvaru, pašvaldības, EP deputātus un biznesa nozares, teikts programmā.
Šīs partijas konkrētākais solījums ir apņemšanās nepieļaut plašāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanas atļaujas izplatību ES un aizstāvēt Latviju kā no ĢMO brīvu teritoriju. «Iestāsimies pret ĢMO saturošas pārtikas lietošanu ES un rūpēsimies, lai iedzīvotāji būtu skaidri informēti par ĢMO klātbūtni pārtikas produktos.» ZZS arī atbalstīs ģimenes saimniecības modeļa stiprināšanu ES, lai nodrošinātu apdzīvotas un ekonomiski aktīvas lauku teritorijas, kā arī stingri aizstāvēs un popularizēs tradicionālo ģimeni.
Sociālistiskā partija – par pazeminātu PVN pārtikai
Būdama pārliecināta eiroskeptiķe, Latvijas Sociālistiskā partija (SP) ar Alfrēdu Rubiku priekšgalā uz EP gatava aizvest piecus kandidātus. «2003. gadā mēs iebildām pret sliktajiem dalības noteikumiem ES un aicinājām referendumā tos noraidīt. Pēc tam Latvija uz Briseli aizveda vairāk neatkarības, nekā Brisele to prasīja,» apgalvo partija. Stingri aizstāvot valsts intereses, SP Latvijai sola iemācīt prasmi labāk izmantot ES iespējas. Par tādām SP sauc cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, vienādu minimālo sociālo garantiju ieviešanu visās ES dalībvalstīs, sieviešu un bērnu tiesību ievērošanu un aizsardzību. SP grasās panākt, lai atalgojums par vienādu darbu vīriešiem un sievietēm būtu līdzvērtīgs, īpašu vērību pievērst pensionāru un invalīdu, denacionalizēto namu īrnieku sociālo garantiju paplašināšanai un nodrošināšanai. Partija arī panākšot bezmaksas medicīnas pamatpakalpojumus, mazinās bezdarbu, vairāk līdzekļu piešķirs inovācijām, zinātnei un izglītībai.
«Absolūtajā vairākumā ES dalībvalstu ir pazemināts PVN pārtikai. Veicināsim atbilstošas izmaiņas Eiropas Savienības normatīvajos aktos un PVN samazināšanu Latvijā pārtikai, medikamentiem, komunālajiem maksājumiem. Mēs lielu uzmanību veltīsim cīņai ar korupciju, organizēto noziedzību, finanšu noziegumiem, negodīgu un nelietderīgu naudas līdzekļu tērēšanu visā ES,» apņemas SP.
«Vienotība» – par dzelzceļu un ģimenēm
Arī «Vienotība» uz Briseli sūta maksimālo kandidātu skaitu, kurā liela daļa ir pašreizējie EP deputāti, bet saraksta pirmais numurs – ekspremjers Valdis Dombrovskis. «Piecos gados Latvija no Eiropas «rūpju bērna» kļuvusi par visstraujāk augošo eirozonas ekonomiku. Mēs izmantojām ES sniegtās iespējas krīzes pārvarēšanai. ES struktūrfondu investīcijas palīdzēja atjaunot ekonomikas izaugsmi, bet Eiropas Sociālais fonds – atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Pievienošanās eirozonai ir nostiprinājusi Latvijas ekonomisko drošību un politisko ietekmi. Latvijas zemnieki nākamajos septiņos gados saņems par vienu miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Latvijas izaugsmei ES budžetā kopumā būs pieejami pieci miljardi eiro,» lielu daļu programmas partija atvēl lietām, par kurām nākamajam EP sasaukumam nemaz nebūs jārūpējas.
«Vienotība» sola veikt strukturālās reformas dalībvalstīs, samazināt administratīvo slogu, investēt zinātnē un inovācijās. «Enerģijas monopolisti jāpakļauj konkurencei. Latvijas gāzes un elektrības tīkli ir jāsavieno ar Eiropas energosistēmām, piesaistot ES līdzekļus. Jānodrošina ES līdzekļu pieejamība reģionālajiem transporta projektiem, t.sk. «Rail Baltica» projektam,» līdzīgi kā citas partijas, vēlējuma izteiksmē runā arī «Vienotība».
Krievu savienība negrib jaunu «Berlīnes mūri»
Latvijas Krievu savienība (KS) par 14 kandidātu saraksta stūrmani izvirzījusi EP deputāti Tatjanu Ždanoku. Programmā tā apgalvo – viņa panāks, ka perspektīvā ES pilsoņu statusu piešķirs Latvijas nepilsoņiem. Līdzīgi kā «Vienotība», arī KS programmas lielāko daļu velta savas līderes panākumu aprakstam, savukārt solījumu ir maz. «Mēs esam pret mēģinājumiem uzbūvēt jaunu «Berlīnes mūri» Baltijas – Melnās – Kaspijas jūras loka veidā, izmantojot šim nolūkam Ukrainu un citas Eirosavienības Austrumu partnerības valstis. Tiek sagrauts arī ģimenes institūts kā dabisks morālo vērtību sabiedrībā avots, kā svarīgākais cilvēka audzināšanas un socializācijas instruments. Šī politika grauj Eiropas ideju kā tādu. Nepieciešams atgriezties pie šīs idejas saknēm, jo šī ideja ir dzimusi pirms 200 gadiem kā miera un sadarbības ideja,» teikts programmā.
«Latvijas attīstībai» rādīs savu gara izcilību
Partija «Latvijas attīstībai», kuras 16 kandidātu saraksta augšā bijušais Nacionālās operas vadītājs Andrejs Žagars, konstatē, ka Latvijas politiskajā elitē līdz šim bijis raksturīgi ES vai nu nekritiski slavēt, vai populistiski vainot par pašu pieļautajām kļūdām.
Strādājot EP, šī partija rosinās un atbalstīs likumdošanas iniciatīvas, kas vērstas uz starpvalstu ekonomisko attiecību atslogošanu no regulējumiem, kas mainīs ES budžetu par labu Latvijas attīstībai, zinātnei, inovācijai, kas vērsta uz dalībvalstu nacionālo kultūru un valodu uzplaukumu un kas veicina transporta, enerģētikas infrastruktūras attīstību Baltijas jūras reģionā.
Liels izaicinājums būšot energoresursu tirgus pilnveidošana. Latvija ir ieinteresēta konkurences palielināšanā, kas cilvēkiem ļautu samazināt rēķinus par enerģiju, mazinātu mūsu atkarību no energoresursu importa. «Jāveicina ES iesaiste jaunu atomelektrostaciju projektu (Baltkrievija, Krievijas Kaļiņingradas apgabals u.c.) ekoloģiskās drošības ekspertīzē,» apņemas «Latvijas attīstībai».
Tā sola arī mazināt jauniešu bezdarbu, panākt lielāku atbalstu lauksaimniekiem un citiem rādīt savu gara bagātību un izcilību.
NA – pret Krieviju un par referendumiem
Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA) 16 kandidātu galvenais mērķis esot rūpēties par latviešu nācijas izaugsmi, latviešu valodas un kultūras kopšanu, Latvijas valsts politisko un ekonomisko nostiprināšanos.
Darbībai EP kā prioritātes NA izvirza mēŗki par jebkurām būtiskām izmaiņām ES līgumos rīkot tautas nobalsošanu, atbalstīt brīvu darbaspēka kustību ES, taču uzskata, ka gan ES, gan dalībvalstu politikai ir jāveicina pilsoņu ieinteresētība dzīvot valstī, no kuras tie nākuši.
«Ir nepieļaujami, ka pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijai jau desmit gadu esot ES dalībvalstij, turpinās rusifikācijas procesi, krievu valoda tiek nepamatoti pieprasīta darba tirgū,» programmā ziņo NA.
Apvienība stiprinās enerģētisko neatkarību, izbeigšot gāzes monopolu, uzlabos transporta infrastruktūru un ES līmenī vērsīsies pret Šengenas uzturēšanās atļauju un pilsonības tirdzniecību. NA uzskata, ka latviešu nācijas pastāvēšanu apdraud emigrācija un zemā dzimstība. «Jāturpina darbs pie demogrāfijas un cilvēkdrošības veicināšanas, kā arī ģimenes kā tradicionālas vērtības nostiprināšanas. Svarīgi izmantot visu iespējamo ES fondu atbalstu, lai veicinātu nodarbinātību.» ◆
