«Jaunie noteikumi mūsu darbu īpaši nav ietekmējuši – jau iepriekš esam centušies gatavot pēc iespējas dabiskāku ēdienu. Tomēr bērni ēd slikti, jo mājās pieraduši pie pelmeņiem, makaroniem un cīsiņiem,» uzņēmuma «Akalona – L» vadītāja Larisa Pukšina vērtē šajā mācību gadā spēkā stājušos kārtību, kas paredz no skolu ēdienkartes izņemt virkni neveselīgu produktu. Ēdinātājiem galvassāpes gan sagādā prasība samazināt sāls daudzumu maltītē, kā arī iekļauties Jelgavā vairākus gadus nemainīgajos 80 santīmos par porciju.
Dārzeņu sautējums ar vistas filejas gabaliņiem un marinētu gurķu salātiem, saldajā – ogu ķīselis ar putukrējumu. Šāds piedāvājums vakar bija Jelgavas 3. pamatskolas ēdienkartē aptuveni 400 bērniem, kuri pusdieno pie kopgalda. 1. un no šā gada arī 2. klašu skolēniem pusdienas apmaksā valsts, vairākiem – pašvaldība no sociālā budžeta. Pārējie 3. – 6. klašu audzēkņi, kurus nevilina turpat bufetē pieejamais ēdiens, piemēram, plovs, kartupeļu pankūkas, zivju kotletes, gaļas ruletītes un vairāku veidu salāti, 80 santīmu par kopgalda pusdienām maksā paši.Tomēr, kā novēroja «Ziņas», tukšus šķīvjus izēduši labi ja trešdaļa. Kāds šķīvja malā atstājis filejas gabaliņus, citam nav garšojuši marinēto gurķu salāti, vēl kāds nosmādējis visu sautējumu, kāri izēzdams vien saldo. «Man gan garšo viss, ko skolā dod ēst. Visvairāk – makaroni, zupas un saldie ēdieni,» stāsta pirmklasniece Anastasija. Taču viņa nepārstāv vairākumu. «To jau bufetē var redzēt, kā prasa tikai makaronus ar kečupu. Burtiski jāpierunā, lai paņem klāt kādus salātus,» novērojusi L.Pukšina, kura 3. pamatskolas bērniem gatavo ēst jau teju 20 gadu. Jaunos ēdināšanas noteikumus viņa vērtē atzinīgi. Rūpes par skolēnu veselīgu un sabalansētu uzturu bijis arī pavāres vadmotīvs visu šo gadu garumā. Tāpēc L.Pukšinu neuztrauc, ka kopgalda ēdienkartē vairs nevar parādīties frī kartupeļi, žāvēti, kūpināti un sālīti gaļas un zivju produkti, rūpnieciski ražoti pelmeņi, saldētas kotletes, frikadeles, zivju pirkstiņi, burgeri un citi e vielām piesātināti produkti, jo no tiem ēdināšanas uzņēmums atteicies jau sen. Buljonus vārījusi, kā arī kečupu no tomātu pastas pavāre allaž taisījusi pati. Sāli var kompensēt garšaugi Jelgavas 3. pamatskolas pavāre atzīst, ka patlaban lielākais izaicinājums ir panākt, lai ēdiens nešķistu pliekans, jo jaunajos noteikumos krietni samazināts sāls daudzums. «Nākas ļoti domāt, lai būtu garša, bet sāli nejustu. Meklējam citas garšvielas. Mūsu dienas norma ir aptuveni 800 gramu sāls. To arī prātīgi pa katliem cenšamies izdalīt,» atklāj «Akalona – L» vadītāja.Par bezgaršīgu ēdienu skolas ēdnīcā šajā mācību gadā sūdzējušies arī citu izglītības iestāžu audzēkņu vecāki. Jelgavas 4. pamatskolas Skolas padomes priekšsēdētāja Sandra Blūmane, kura arī pati vada ēdināšanas uzņēmumu pilsētā, gan min, ka garšas izjūta katram ir individuāla un jāatzīst – arī pabojāta.«Nelaime tāda, ka ārpus skolas bērni ir pieraduši pie sāļas garšas – čipsiem, kečupa. Savukārt skolas ēdiens ir elementāri vienkāršs. Protams, ļoti daudz atkarīgs no ēst gatavotāju pavārmeistarības. Ēdienam var pievienot ķiploku un citas garšaugus. No otras puses – tie ir dārgi. Godīgi sakot, es apbrīnoju skolu ēdinātāju spēju pagatavot maltīti tikai par 80 santīmiem. Izmaksas taču nemitīgi kāpj!» pauž S.Blūmane.Novadā – vidēji 90 santīmuTam piekrīt arī 3. pamatskolas ēdināšanas uzņēmuma vadītāja. Viņasprāt, lai ievērotu visus veselīga un sabalansēta uztura pamatprincipus, kā to prasa valsts, piemēram, iekļautu ēdienkartē vairāk zaļumu, augļu un dārzeņu, kā arī tiktu līdzi cenu kāpumam, porcijai vajadzētu maksāt vismaz vienu latu.Jelgavas novadā vienu pusdienu cena skolas kopgaldā ir vidēji 90 santīmu, informē pašvaldības pārstāvis Jānis Erno. Kopā bezmaksas pusdienas šajā mācību gadā novadā saņem 1396 bērni, tajā skaitā 250 pirmklasnieku. 2013. gadā skolēnu ēdināšanai Jelgavas novada pašvaldība plāno izlietot 109,3 tūkstošus latu. Šajā summā iekļauta arī starpība starp valsts apmaksāto vienas porcijas cenu 1. un 2. klasei un faktisko, ko sedz pašvaldība.
