Jāskrien pareizi un ar prātu, lai nenodarītu pāri kājām, mugurai un sirdij.
Skriešana ir viens no lētākajiem sporta veidiem un gluži kā jebkura cita fiziskā aktivitāte ļauj cilvēkam justies veselīgāk un možāk. Tā uzlabo asinsriti, skrienot kļūst stiprāka sirds un organisms spēcīgāks pret stresa izraisītām komplikācijām. Daudziem tieši skriešana palīdzējusi atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, tā arī samazina «sliktā» holesterīna līmeni asinīs. Speciālisti gan atgādina, ka visiem skriešana nederēs – cilvēkiem ar sirds, ceļu locītavu un mugurkaula problēmām labāk izvēlēties citu nodarbi, piemēram, nūjošanu vai peldēšanu. Jāizvērtē slodze No rīta izskriet līkumiņu svaigā gaisā ir labākais veids, kā organismu pamodināt un dienu sākt možā noskaņojumā. Savukārt vakarā pēc darba skriešana palīdz sakārtot domas, nomierināt nervu sistēmu, cilvēks atpūšas, un naktī garantēts labs miegs.Fizioterapeite un sporta skolotāja Aiga Empele stāsta, ka skrienot lielākais uzsvars tiek likts uz kājām un vēdera muskulatūru – jo augstāk ceļ kājas, jo stiprāka veidojas vēdera prese. Skrienot tiek arī stiprināti sēžas muskuļi. Sākoties siltam laikam, ielās un parkos arvien vairāk parādās individuālie skrējēji. Ir lietas, kas jāņem vērā, sākot skriet, lai neizraisītu pretēju efektu un nenodarītu pāri savai veselībai. «Ne jau kurš katrs var skriet. Es noteikti ieteiktu pirms tam konsultēties ar ģimenes ārstu. Nepieciešamības gadījumā tiks izdarītas dažas analīzes, lai noteiktu organisma stāvokli, – kā funkcionē aknas, nieres, citi orgāni. Laba lieta ir veloergometrs, kas noteiks, cik vesela ir sirds, un potenciālajam skrējējam tiks ieteikta vēlamā slodze. Ja cilvēks ilgu laiku neko fiziski nav darījis, iespējams, veselības dēļ ārsts rekomendēs citu fizisku nodarbi, ātru iešanu, nūjošanu, soļošanu,» skaidro A.Empele. Kā un kāpēc skrienu?Svarīgi ir noskaidrot, kādēļ cilvēks vēlas skriet. «Ja tas ir tievēšanas dēļ, svarīgi atcerēties, ka tauki sāk sadegt tikai pēc aptuveni 40 minūšu skrējiena un ka ar vienu skriešanas reizi nedēļā efekta nebūs. Vēl tauku dedzināšanai ieteicams variēt kustību intensitāti un biežumu – gabaliņu paiet, tad paskriet, pēc tam uzskriet pa kāpnēm vai kalnā un atkal mierīgi pasoļot – jo tas ķermenim izraisa šoku un kalorijas sadeg ātrāk. Otrs – var skriet, lai attīstītu izturību, kad ar katru reizi pieveikto attālumu un laiku palielina, bet var arī skriet, lai vienkārši izkustētos. Visos variantos tas būs veselīgi,» stāsta speciāliste.Visgrūtākais ir saņemties iziet no mājas, bet pati skriešana ir viegla, smaida A.Empele. Taču tikpat svarīgs ir arī iesildīšanās process. Fizioterapeite iesaka pāris vingrinājumu, kas iestiepj un iesilda kāju muskuļus. Pēc skriešanas muskuļi arī «jāatsilda» – to var darīt ar tiem pašiem iesildīšanās un stiepšanās vingrinājumiem. Lai skrienot tik ātri nenogurtu un nesāpētu sāns, pareizi jāelpo. Gaiss jāievelk caur degunu, bet jāizpūš divreiz garākā pūtienā caur muti. Pirmajās reizēs jāpiedomā, bet, kad pierod, skrējējs jau automātiski elpo pareizi. «Skriešanas temps jāuztur tā, lai, blakus skrienot diviem cilvēkiem, viņi savā starpā varētu sarunāties. Taču es ieteiktu tomēr skriet vienam, lai izvēlētos savu tempu, ieklausītos organismā. Tas treniņa laikā daudz ko pasaka priekšā. Maksimālu labumu veselībai no šā sporta veida var gūt tikai tad, ja sevi skriešanas treniņos nepārslogo, proti, neskrien ne par ātru, ne par daudz. Ja kļūst par grūtu, var pāriet uz iešanu – galvenais neapstāties, kad atvilkta elpa, var atsākt skriet,» iesaka A.Empele. Skriet nav ieteicams vēlu vakaros un ne vēlāk kā divas stundas pirms miega. Skrējienam netraucēs viegls lietutiņš, tikai jāuzmanās, lai kājas neslīd, atgādina A.Empele. Skriešanai ir svarīga arī regularitāte. Ja tādas nebūs, katru reizi iesākt būs grūti. Uzmanīgi ar traumāmSkrējējiem ieteicams ik pa laikam pārbaudīt savu pulsu. Formula ir pavisam vienkārša: 220 mīnus vecums = maksimālais pulsa sitienu skaits minūtē. Ja cilvēkam ir 50 gadu, tad pulsam nevajadzētu pārsniegt 170 sitienu minūtē. Cilvēkiem ar lielāku svaru skriešanu ieteicams variēt ar riteņbraukšanu, jo, tikai skrienot, kājām ir liela slodze un var gūt traumas. Visbiežāk plīst lielā Ahileja cīpsla (atrodas virs papēža kājas aizmugurējā daļā), skaidro fizioterapeite. Riteņbraukšana locītavas atslogo, un kājas pēc skriešanas vairs tā nesāp. «Liela nozīme ir apaviem un vietai, kur skrien. Piemēram, basketbolam paredzētajās botās pēda būs pārāk amortizēta – tajās skrienot, var kaitēt mugurkaulam, tāpēc jāiegādājas speciālie apavi. Labāk skriet pa vidēji cietu segumu, piemēram, pa mežu, pļavu, stadionu un tamlīdzīgi, ne asfaltu,» mudina fizioterapeite. Skriešana nebūtu ieteicama cilvēkiem ar diska trūci un muguras problēmām, kā arī locītavu kaitēm un sirds saslimšanām.
