Šķiet, reti var sastapt cilvēku, kas savā dzīvē nebūtu izbaudījis garnadžu darbu rūgtās mieles.
Šķiet, reti var sastapt cilvēku, kas savā dzīvē nebūtu izbaudījis garnadžu darbu rūgtās mieles. Jau apjaušot, ka pa mantām rakājies kāds svešinieks, parasti cilvēku pārņem nepatīkamas izjūtas, taču vēl nelāgāk kļūst, ja tiek konstatēts, ka svešinieks mantas paņēmis sev līdzi.
Kamēr saimnieki guļ, zagļi strādā
Pie jelgavnieces Anitas nelūgtie viesi ieradās pagājušajā vasarā, kamēr saimniece gulēja. Karstajā vasaras naktī guļamistabas logs, kas atrodas sētas pusē, nebija aizvērts. Anitai pat prātā neienāca doma, ka istabā, kurā viņi ar vīru gulēja, pa logu varētu kāds iekāpt un aplaupīt viņus. Turklāt tonakt par notiekošo neliecināja neviena skaņa, saimniece parasti no miega iztrūkstas, izdzirdot mazākos trokšņus, taču šoreiz – nekā. No rīta Anita ar vīru konstatēja, ka no naktsskapīša pazuduši abi mobilie tālruņi. Turklāt par savu jauno tālruni Anita tikko kā bija beigusi maksāt kredītu. Viņa stāsta, ka otrā dienā dzīvoklī bijis pretīgi jebkam pieskarties, likās, ka zaglis visu aptaustījis. Saimniece spriež, ka garnadzis uzreiz pamanījis telefonus, tādēļ vairāk neko īpaši nav meklējis, lai gan blakus gultai stāvējis krēsls ar drēbēm un tajās bija arī maks ar naudu. Mācība Anitai ir visai dzīvei un tagad, pirms iziet no mājām, viņa kārtīgi pārbauda, vai visi logi ir aizvērti.
Upuri noskata kāpņu telpā
Savu bēdīgo dzīves pieredzei ar dzīvokļa aplaupītājiem Monikas kundze atceras asarām acīs.
Kā jau ierasts, arī torīt viņa devās uz darbu. Kāpņu telpā pie pastkastītēm Monikas kundze manīja aizdomīgu svešu vīrieti, kas nevainīgi skatījās ārā pa logu, taču uzmeta aci arī saimniecei, kad viņa slēdza ciet sava dzīvokļa durvis. Neko ļaunu nenojauzdama, viņa turpināja ikdienas gaitas un tikai pēc dažām stundām atcerējās par svešo tipu kāpņu telpā. Viņu pārņēma drebuļi. Monikas kundze, nojauzdama ko sliktu, metās atpakaļ uz mājām. Viņas spēki izzuda, ieraugot izārdīto durvju slēdzeni, aizdomas bija apstiprinājušās. Zaglis savu upuri bija noskatījis no rīta kāpņu telpā. No dzīvokļa bija pazudušas vairākas mīļas personiskās mantas, tostarp arī ģimenes relikvija – skaista un vērtīga piespraude. Naudu garnadzis nebija atradis, jo tā, ilgi un cītīgi krāta, bija noslēpta drošā vietā. Pēc dažām dienām znots par daļu no Monikas kundzes ilgi krātās un taupītās naudiņas sievasmātes dzīvoklī ielika jaunas un stipras durvis ar drošu slēdzeni.
Modrība un uzmanība uzvarēja
Valijas kundzes modrība paglāba viņu no iespējamās nelaimes. Tiesa, tas gan notika Rīgā pirms vairākiem gadiem, taču nav izslēgts, ka kaut kas līdzīgs nevarētu notikt arī Jelgavā.
Četros naktī daudzdzīvokļu mājā Valiju pamodināja neatlaidīgi un sparīgi zvani pie dzīvokļa durvīm. Zvana poga burtiski lēkāja, un varēja spriest, ka noticis kaut kas nelāgs. Uz sirmgalves jautājumu, kas tur ir, atskanēja vīriešu saucieni krievu valodā: «Ugunsgrēks, mājā ugunsgrēks, ātri veriet vaļā durvis!»
Valijas kudze nedaudz padomāja un atbildēja: «Mums nekas nedeg, ejiet projām vai arī izsaukšu policiju!»
Drīz vien kāpņu telpā iestājās klusums, bet pa ārdurvīm izgāja bariņš jaunu vīriešu. Lai arī saimniece ir pensionāre, viņas īpašumā ir skaista porcelānu figūriņu kolekcija, kā arī vairāki vēsturiski mākslas priekšmeti. Saimnieces modrība, skaidrais saprāts pat nakts stundā un bagātā dzīves pieredze palīdzēja neuzķerties uz zagļu izdomātās viltības, un viņi no sava kārotā objekta aizgāja tukšā.
