Līdz ar krāpnieciskās firmas «Mājražotājs» skandāla izvēršanos rodas nebūšanas arī ar citām līdzīgām firmām.
Līdz ar krāpnieciskās firmas «Mājražotājs» skandāla izvēršanos rodas nebūšanas arī ar citām līdzīgām firmām. «Ziņu» redakcijā vērsās jelgavnieki, kurus šovasar ieinteresējuši darba piedāvājumi mājās apavu kapīšu un pašlīmējošos bildīšu izgriešana. Diemžēl tas beidzies ar slēgtām firmu durvīm.
Rīgas firmu filiāles
Iespējas strādāt mājās Jelgavā piedāvāja divu Rīgā reģistrētu SIA «Sākumpunkts» un «Milbarts» Jelgavas filiāles. Viena darbojās Helmaņa ielā 2, otra Raiņa ielā 20. Lai saņemtu sagataves, cilvēkiem bija jāiemaksā drošības nauda. Līdz augusta otrajai pusei abas filiāles ievietoja sludinājumus vietējā presē un aicināja strādātgribētājus. Bet jau septembra sākumā, pēc apmeklētāju teiktā, filiāļu telefoni esot klusējuši un durvis bijušas aizslēgtas. Cilvēki sākuši uztraukties par iemaksāto drošības naudu un nesaņemto atalgojumu.
Nekā cita, kā vien doties uz policiju šiem apmānītajiem ieteikt nevar.
Policija sāk izmeklēšanu
Jelgavas policijas pārvaldes ekonomisko noziegumu grupas priekšnieks Aigars Adata «Ziņām» teica, ka policijā iesniegumi par neizmaksātajiem līdzekļiem sākuši ienākt pagājušajā piektdienā. Šīs nedēļas sākumā 11 iesniegumi nonākuši ekonomisko noziegumu grupas rīcībā. Pagaidām figurējot SIA «Milbarts» filiāle. Nesaņemtās naudas summas esot sākot ar desmit un beidzot ar pārsimts latiem. Vispirms policija sazināšoties ar SIA filiāles pārstāvi, lai pēc tam izšķirtos par tālāko rīcību.
Oficiāli pārkāpumu nebija
Par SIA «Sākumpunkts» jelgavnieki gan sāka interesēties jau filiāles darbības pirmsākumos. Tobrīd par 1994. gadā reģistrēto firmu domstarpības nevienam neradās, jo oficiāli nekādi pārkāpumi netika konstatēti. Vienīgi, kad jūlija otrajā pusē vairāki nodarbinātie «Ziņas» informēja par drošības naudas neizmaksāšanu vai izmaksu kavēšanos, tika pievērsta uzmanība tam, lai juridiski pareizi noformētu ar ķīlas naudu saistītos dokumentus.
Faktiski jau tobrīd iznākumu varēja nojaust, taču pierādījumu trūkuma dēļ no apgalvojumiem bija jāatturas. Tiesa, apstākļos, kad nācies pārdzīvot noguldītājfirmu krāpšanos, dažādas afēras, cilvēkiem ar saviem līdzekļiem vajadzētu rīkoties apdomīgāk.
Augusta sākumā Helmaņa ielā ieradusies darba inspekcijas inspektore, kas pārbaudījusi dokumentus par pieņemšanu darbā. Būtisku pārkāpumu tajos nav bijis. SIA vadītājs Jurijs Ziņenko pēc tam atbildējis, ka nepieciešams laiks, lai ievērotu darba līguma punktā par darba drošības noteikumu prasībām fiksēto.
Pareizākais – ziņot policijai
Savukārt Raiņa ielā izvietotā SIA «Milbarts» filiāle, kā, pārbaudot kādu augusta nogalē saņemtu sūdzību, konstatējusi darba inspekcija, slēgusi nevis pierastos darba līgumus, bet kaut ko līdzīgu līgumam par noteikta darba izpildi. Tādējādi firmai bijušas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, taču par vēlu, jo filiāle darbību pārtraukusi. Pragmātiskāki cilveki nepilnīgo darba līgumu dēļ no sadarbības ar šo firmu atteikušies. «Neatkarīgā Rīta Avīze» šā gada februārī reģistrētās firmas «Milbarts» sakarā norādījusi, ka tās vienīgā īpašniece Iveta Breča, tāpat kā SIA «Mājražotājs» vadītājs, par krāpnieciskajām darbībām neesot informēta.
Ja firmas pazūd, Valsts darba inspekcijas nodaļa, kā atzina tās vadītājs Valdis Dūms, cilvēkiem palīdzēt vairs nespēj. Šādā reizē pareizākais ir doties uz policiju.
Neticiet abonentkastēm
Savukārt vēl kāda «Ziņu» lasītāja vārda Alda vēlējas brīdināt cilvēkus būt uzmanīgiem no darba piedāvājumiem ar fantastisku atalgojumu (Ls 300 500 mēnesī). Firmas adreses un telefona numura vietā sludinājumos parasti norādīta abonenta kastīte. Tie, kas uz šo sludinājumu atsaucas, saņemot daudzsološus informatīvos materiālus. Taču par iespēju gūt konkrētākas ziņas vispirms esot jāpārskaita desmit latu. «Ceru, ka tādu, kas aizsūtīja naudu un atpakaļ nekā nesagaidīja, nav daudz,» raksta Alda. Diemžēl precīzu datu par apkrāptajiem darba meklētājiem redakcijai nav. Arī tāpēc, ka ne jau visi lētticīgie to vēlas atklāt.
Firmu uzticamības, darbības pārbaude un uzraudzīšana neietilpst nevienas struktūras kompetencē. Šiem apstākļiem uzmanību pievērš tiesībsargājošās iestādes. Parasti gan tā ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem, jo notiek tad, kad, kā saka, «uguns ir jau pakulās».
