Šodien suminām Lilijas (Jelgavā un rajonā reģistrētas 246) un Liānas (74).
Šodien suminām Lilijas (Jelgavā un rajonā reģistrētas 246) un Liānas (74).
Liāna Pivaroviča darba gaitas Jelgavā sāka 1971. gadā – LLU. Jau ilgi viņa strādā Tehniskajā fakultātē un pilda pārvaldnieces pienākumus. Gaviļnieces darbs cieši savijies ar privāto dzīvi. Liāna citur sevi nevar iedomāties, jo viņa mīl savu darbu un mainīt neko nevēlas. Fakultātē pierasts pie sirsnīgajiem, jaukajiem kolēģiem un nemitīgas saskares ar studentiem. Liāna stāsta, ka novecot laika neatliekot, jo nemitīgi jādomā līdzi jauniešiem.
Brīvajā laikā viņai patīk pārskatīt avīzes, palasīt žurnālus un kādu grāmatu par mīlestību. Pašreiz gan Liāna pārlapo Tehniskās fakultātes jubilejas grāmatu.
Viņai ļoti patīk ceļot pa Latviju. Aizvadītā vasara bijusi īpaša, jo būts gan Vidzemē, gan Kurzemē. Redzēts seno spēkratu salidojums Ventspilī, kas priecējusi ar skaistumu un sakoptību.
Šogad kopā ar ļoti tuvu cilvēku Liāna devās ceļojumā uz Nīlas un piramīdu zemi Ēģipti – tālu, teiksmainu un šķietami neaizsniedzamu. “Apmeklējām lielāko pilsētu visā Āfrikā – Nīlas dalīto un smilšu ieskauto Kairu, Sfinksu un Gizas piramīdas, kas iemieso nemirstību, varenību un faraonu spēku. Bijām arī Kairas Papirusa institūtā, kas pārsteidza ne vien ar plašo papirusu izstrādājumu klāstu, bet arī ar gadu tūkstošus seno to izgatavošanas mākslu. Sapratu, ka no šā veikala ar tukšām rokām iziet nevaru, atvedu papirusu arī uz mājām.
“Biju Asuānā, kas ir slavena ar Aga Hana mauzoleju, Asuānas dambi un pirms 3,5 tūkstošiem gadu celto Abu Simbela tempļu kompleksu. Tieši Asuāna ir sākums aizraujošajam kruīzam pa Nīlas upi ar jahtu, no kuras ekskursanti vēroja garāmslīdošās krasta ainavas un sauļojās uz klāja, līdz sasniedza Luksoras pilsētu, kas ir kā muzejs zem atklātām debesīm, dārgumu krātuve. Neredzēt Luksoru nozīmējot neredzēt Ēģipti,” par savu ceļojumu stāsta Liāna.
No turienes viņa atveda arī mīļas dāvaniņas saviem trīs bērniem – Edijam, Evijai (vedeklu viņa iemīlējusi kā pašas meitu) un Ingum, kā arī mazdēliņam Mārtiņam. Par svarīgāko dzīvē gaviļniece uzskata rūpēšanos par bērniem, tāpēc priecājas, kad tuvākajiem cilvēkiem iet labi, bet ļoti skumst, ja nepaveicas. Kā pati izsakās, par viņu nemaz nav ko rakstīt, viņa vienkārši ir māte un vecmāmiņa.
