Šodien vārdadienas svin visi Fēliksi un Felicitas, bet rīt sumināsim Lidijas un Lidas.
Šodien vārdadienas svin visi Fēliksi un Felicitas, bet rīt sumināsim Lidijas un Lidas.
– Manu mammu sauca Leokādija, un savai meitiņai viņa vēlējās dot līdzīgu vārdu – vismaz lai tas sāktos ar burtu L, – tā par sava vārda vēsturi stāsta salona «Lida» kosmētiķe Lidija Kalva.
Rītdienas vārdadienas gaviļniece atzīst, ka parasti gan viņu sauc par Lidu.
– Tā mani mēdz dēvēt ne tikai draugi un radi, bet arī citi, ar kuriem tiekos. Bieži vien cilvēki pat ir pārsteigti, kad es stādos priekšā kā Lidija. Es pie tā esmu tik ļoti pieradusi, ka, kādam mani nosaucot par Lidiju, šķiet, ka viņš noteikti ir nobriedis ļoti nopietnai diskusijai, – atzīst vārda īpašniece.
Palūkojoties pagātnē, Lidija atminas, ka bērnībā ļoti vēlējusies būt vai nu Elizabete, vai Viktorija.
Lidija pati ir veidojusi saikni ar savu vārdu un beigu beigas nonākusi pie kopsaucēja, nospriežot, ka Lidijas ir tās, kas no jebkuras kritiskas situācijas atradīs vismaz divas izejas.
Par vārdadienu svinēšanu Lidija saka tā:
– Bija laiki, kad svinības izvērtās visai plašas – sākās un beidzās dažas dienas pirms noteiktā datuma. Taču nu viss ir mainījies un viesības notiek krietni šaurākā lokā: atnāk pāris draudzeņu un klienti, kas mani atceras.
Vislabprātāk Lidija svētkos saņem praktiskas dāvanas.
– Man vairāk mīļas ir dāvaniņas, ko paši gatavojuši mani bērni un draugi. Mīļākie ziedi – dzeltenas rozes. Citi jau saka, ka dzeltenā ir viltības krāsa, bet man gan tā vairāk asociējas ar siltumu un sauli. Lai gan patiesībā es pat nezinu, kas ir labāk, – vienkāršās lauku neaizmirstulītes vai krāšņās rozes, – atzīst gaviļniece.
