Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas gados lidmašīnu katastrofu lielākā daļa saistīta ar PSRS Gaisa spēkiem.
Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas gados lidmašīnu katastrofu lielākā daļa saistīta ar PSRS Gaisa spēkiem.
Kā atceras dzelzceļnieks Leons Skandacis, pirmā šāda kara lidmašīnas katastrofa notika 1945. gada 8. maijā Jelgavā. Proti, dzelzceļa stacijā uz vagonu platformām izvietotie padomju karavīri, saņēmuši ziņu par Vācijas kapitulāciju, uzvaras priekā sāka šaut gaisā un… nejauši notrieca savu pašu garām lidojošo lidmašīnu. Tā nogāzās turpat dzelzceļa malā, bet atšautais spārns – trīssimt metru nostāk, pie Platones upes.
Viens no vadošajiem LR Aizsardzības ministrijas darbiniekiem Jānis Baškers, kurš 70. – 80. gados kā vecākais virsnieks dienēja PSRS pretgaisa aizsardzībā, atceras, ka tolaik dažādos komandpunktos bija skatījis savdabīgu, pēc operatīviem ziņojumiem radītu padomju kara lidmašīnu katastrofu karti. Proti, obligātā dienesta karavīri bez komandieru atļaujas, taču ar viņu klusējošu piekrišanu bija ieviesuši tradīciju komandpunktu lielajās sienas kartēs atzīmēt vietas, kur nogāzušās kara lidmašīnas, un to, kā atceras pieredzējušais virsnieks, Latvijas teritorijā bijis vairāk par desmit. Divi no šādu katastrofu gadījumiem minēti aprakstā «Saldus rajona bombardēšana». Vissmagākais no tiem bija Liepājā 1954. gada 4. aprīlī. Toreiz pulksten vienos naktī kara lidmašīna, kas bija tikko pacēlusies no pilsētas aerodroma, nogāzās dzīvojamo māju kvartālā starp Bērzu, Klāva Ukstiņa, Apšu un Ganību ielu. Viena māja tika pilnībā sagrauta, trīs aizdegās, vēl vienai ap 200 metru tālāk ar atrauto lidmašīnas spārnu tika nošķelts stūris. Pēc Dzimtsarakstu nodaļas arhīva datiem, toreiz bojā gāja seši liepājnieki, tai skaitā divi bērni, kā arī lidmašīnas pilots, kuram, iespējams, bija majora pakāpe.
Rīdzinieki Ķengaragā atceras padomju kara lidmašīnas MIG-21 nogāšanos Daugavā 1979. gada 18. maijā (informāciju par šo notikumu nodrukāja arī trimdas laikraksts «Latvija» ).
Tomēr jāatzīst, ka smalkākai padomju kara lidmašīnu katastrofu izpētei autoram trūkst iespēju. Šāda informācija bija un paliek slepena. Te var piebilst, ka ne tikai krievi, bet arī zviedri par savas izlūklidmašīnas «Viggen» katastrofu Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā 1996. gada 16. oktobrī ziņas presei sniedza skopi. Paziņots bija tikai tas, ka, zemu aplidojot tur noenkuroto (bez Latvijas puses informēšanas un piekrišanas) krievu atomkreiseri «Pjotr Veļikij», zviedru pilots kļūdījās un gāja bojā, kopā ar savu lidmašīnu iegāžoties jūrā.
