Kāpēc visi visu laiku atkārto vienu un to pašu: – Kas tu esi par cilvēku, ja nevari palaist tantiņu apsēsties!?
Kāpēc visi visu laiku atkārto vienu un to pašu:
– Kas tu esi par cilvēku, ja nevari palaist tantiņu apsēsties!? Vai tad kāds tā ģērbjas? Tādu mūziku neviens normāls cilvēks neklausās! Tu neesi cilvēka vārda cienīga…
Bet vai kāds ir teicis, ka es gribu būt cilvēks? Nē! Nebija jau izvēles, jo pirms dzimšanas man to nepajautāja.
Kāpēc es nevarēju izšķilties kā maza lakstīgaliņa savas mātes – vecās lakstīgalas – ligzdā? Kas tā būtu par dzīvi! Tikai sēdi, staipi kaklu un gaidi, kamēr senči klāt pienes mušas! Vecāki lidotu un meklētu, bet es tikai tupētu ligzdā un brēktu, ka gribu vēl.
Jā, kas gan nekaiš putnam. Sēž uz zara, kad grib, tad dzied, lido vai uztaisa baltu pļeku, un neviens tam nepiesienas par kulturālas uzvedības normu neievērošanu… To laikam sauc par BRĪVĪBU.
