Sācies jaunais Saeimas vēlēšanu gads. Mēs ievēlēsim deputātus, kuri noteiks mūsu dzīves ritmu tuvākajos gados.
Sācies jaunais Saeimas vēlēšanu gads. Mēs ievēlēsim deputātus, kuri noteiks mūsu dzīves ritmu tuvākajos gados.
No vienādi organizētās padomju sabiedrības, kurā par labklājības pamatu uzskatīja plānot vairāk darbavietu nekā ir strādājošo, lai nepieļautu bezdarbu, mēs esam nonākuši demokrātiski veidotā sabiedrībā, kur nevienam neko nedāvina, visu nosaka darba devēja un darba ņēmēja līgumattiecības.
Līdz šim vēlēšanās esam balsojuši par liberāļiem, patriotiem, demokrātiem par patlaban valdošo koalīciju. Tā savukārt ir izvēlējusies tautsaimniecības modeli, kas populārs tropu joslas valstīs, kur visu nosaka monopoluzņēmumi, bet valdība un likumdevēji pakļaujas to interesēm.
Padomju laika lielais darba piedāvājums pazemināja darba rezultātu un darbaspēka kvalifikāciju, līdz valsts politiski un ekonomiski bankrotēja.
Patlaban mēs esam otrā galējībā. Valdošās koalīcijas orientācija uz tirdzniecību un tranzīta operācijām samazina darba vietu skaitu arī līdz valsts bankrota iespējai. Pēc mūsu ziņām, patlaban mums ir seši septiņi procenti bezdarbnieku, taču starptautisko institūciju pētījumi liecina, ka to ir trīs četras reizes vairāk. Ne jau velti dāņu saimnieki paredz, ka mēs Eiropas līmeni sasniegsim pēc 71 gada (ja nebūsim jau bankrotējuši).
Lai mēs kļūtu par normālu, demokrātiski līdzsvarotu valsti, mums jābūt patiesiem savas valsts patriotiem un nākamās vēlēšanās jābalso par darba ņēmēju intereses aizstāvošām partijām, nevis par tirgoņiem, kas sola, ka pēc gada jau būsim Eiropā.
Ja 7. Saeimā pietiekami pārstāvētas būs darba ņēmēju intereses, tad tai vairāki gadi var aiziet, lai salāpītu iepriekšējo deputātu pieņemto likumu caurumus un izlabotu likumīgās nelikumības. Tomēr paliek cerība uz labāku nākotni.
Vismaz pusei Latvijas vēlētāju ir augstākā vai vidējā izglītība, un, ja mēs vēlreiz kļūdīsimies vēlēšanās, tad, piedodiet, patiešām esam muļķu zeme.
Cik ļoti šajos neatkarības gados mums ir trūcis vispieticīgākā dialoga ar valdošajām aprindām! Tas tāpēc, ka ne 5., ne 6. Saeimā nav bijis darba ņēmēju pārstāvju, kas uz šādu dialogu rosinātu pārējos. Ieinteresētībai taču būtu jābūt, jo tirgotājs pelnītu vairāk, ja sabiedrības vairākumam būtu darbs un alga.
